Stalti, iznesīgi, ar lielisku humora izjūtu, viens otru papildinoši un atbalstoši - tādi brāļi Kokari stājās klausītāju priekšā. Gudri savās sirdīs un viedi savos darbos. Cienīti, mīlēti un latviešu tautas godāti. Mūsējie - tepat Beļavas pagasta Ozolkalna "Avotiņu" mājās dzimušie. Vecāki gaida piedzimstam meitu, bet tās vietā - divi dvīņu puikas. Kopā četri - divi vecāki brāļi Valfrīds un Artūrs jau priekšā. Pieticībā augušie. Ozolkalna pamatskolā ar delverībām pārpilnie. Ar muzikalitāti un zināšanu kāri apveltītie.

Katra nodaļa - skaņdarbs

L.Muktupāvela katru romāna nodaļu veidojusi kā atsevišķu skaņdarbu, izmantojot apzīmējumus itāļu valodā, atklājot kopīgo un atšķirīgo brāļos. Imants joko, ka neesot bijuši pilnīgi atklāti un visu par sevi rakstniecei nestāstījuši, bet Gido ir tiešs - viņš esot stāstījis visu, kā bijis. Atsaucot atmiņā bērnību, Gido atceras palu laiku Lāčupītē, kas tecējusi garām "Avotiņu" mājām, pašu rīkotās peldēšanas sacensības, nav aizmirstas arī ganu gaitas, kas brāļiem sākušās jau četru gadu vecumā. "Dzīvē nekad nav bijusi sajūta, ka mēs būtu smagi strādājuši. Mūs vienmēr ir pavadījušas skaistas atmiņas. Atceros Ziemassvētkus, kad no "Avotiņiem" četrus kilometrus braucām pie brālēna uz "Kokaru" mājām, kas atradās pie Valmes ezera. Ziema, kamanas, tajās - četri žiperi, zirga loks un zvaniņš pie tā," atceras Gido.

Valodu nes kā karogu

"Mēs abi esam psihologi un pedagogi," iestarpina Gido, bet Imants atminas mazo dzīvoklīti Bērzu ielas 15.nama otrajā stāvā, kur viņš mitinājies, strādādams Gulbenes vidusskolā par dziedāšanas skolotāju. Imants nodibinājis arī pirmo skolotāju kori Gulbenē. Brāļi pieredzējuši arī cīņas Kurzemes katlā un jūtas lepni, ka no tā atgriezušies sveiki un veseli.

Aprakstīšanas vērts bijis Cēsu skolotāju institūtā pavadītais laiks, lai gan pirms iestāšanas tajā abi brāļi gribējuši kļūt par lidotājiem, tikai mamma to noliegusi, sakot, ka abi puikas nelidos nekad. Skolotājs - tas gan skanējis tik cienījami. Skolas nauda bijusi sapelnīta, audzējot sivēnus. Imants skolojies par matemātikas skolotāju, Gido - par literatūras, bet mūziku mācījušies abi, jo Latvijas laika izglītības uzskats bijis, ka labs skolotājs ir tāds, kam ir arī muzikālā izglītība.

"Dzīvē nekad nav bijusi sajūta, ka mēs būtu smagi strādājuši."

Cēsu skolotāju institūtu brāļi joprojām uzskata par savu pirmo Gaismas pili. Brāļi runājuši un vēl šodien runā Gulbenes izloksnē, ar to lepodamies.

Izcilnieki aktiermākslā

Brāļiem ir daudz kopīga, tomēr Gido ir romantiskais, bet Imants - loģiskais tips. "Vārdu sakot, nelabais un labais," joko Gido. Līdzīgo un atšķirīgo brāļi institūtā izmantojuši, cik spējuši, īpaši mānot skolotājus. Imants matemātikas stundās atbildējis par sevi un arī par Gido, bet Gido savukārt stāstījis par literārajiem varoņiem savā un Imanta vietā. Ja viens brālis nebijis sagatavojies, viņa vietā atbildējis otrs. Abi bijuši izcilnieki aktiermākslā. Bijis tikai viens skolotājs - Ēvalds Švinka, kas apņēmies atklāt vienšūnas dvīņu izdarības. Tas arī izdevies, bet tikai vienu reizi. Imants un Gido par savas dzīves veiksmi uzskata iespēju nodarboties ar to, kas patīk un ir tuvs sirdij. "Mums abiem mūzika vienmēr ir patikusi vairāk par visu pārējo," saka brāļi. Viņi sevi uzskata par laimes bērniem.

Godīgas intervijas

Strādājot pie jaunā romāna, L.Muktupāvela daudz laika pavadījusi vēstures arhīvos, tikusies ar koru dziedātājiem, brāļiem Kokariem tuviem cilvēkiem, ilgāku laiku dzīvojusi Imanta vasaras mājās Buļļupē, lai, izjūtot tur valdošo gaisotni, abu brāļu it kā ikdienišķās sarunas piešķirtu romānam garšu. Ieklausoties tajās, radies arī romāna nosaukums. "Brāli, brāli, Imant, Imant, Gido, Gido, tā viņi viens otru uzrunā," stāsta Laima. Rakstniece atklāj, ka viņas mērķis nav bijis radīt muzikoloģijas vērtu pētījumu, bet atklāt brāļus kā cilvēkus. "Laima, strādājot pie grāmatas, pie mums nodzīvoja visu vasaru. Šajā laikā mēs ārkārtīgi daudz kopīgi klausījāmies kora mūzikas ierakstus, kuru Imantam ir ļoti daudz. Skatījāmies arī videoierakstus," stāsta Gido. Šajā laikā brāļu sejas izteiksmes un komentāri L.Muktupāvelai bijuši īsts atklājums, ko viņa izmantojusi romānā.

Uz jautājumu, vai diriģentam jābūt labam dziedātājam, Gido norāda, ka diriģentam jābūt apveltītam ar labu muzikālo dzirdi. "Pats var kaut vai rūkt," viņš piebilst, bet Imants steidz norādīt, ka nav vienisprātis, jo Gido dziedājis tenoru partiju "Ave sol". Tikšanās izskaņā abi brāļi piebilst, ka visi, kas dzied korī, esot tikpat apsēsti kā grāmatu lasītāji. Tā tiek pausta pārliecība, ka jaunais romāns būs pieprasīts un veikalu plauktos ilgi neieguls.

***

Vizītkarte

Imants Kokars dzimis 1921.gada 16.augustā Gulbenē.

Strādājis ar Tautas vīru kori "Dziedonis", Cēsu rajona skolotāju kori "Beverīna". 1969.gadā nodibinājis kamerkori "Ave Sol".

Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagogs un rektors un profesors.

1995.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu trešās šķiras ordeni. 1995.gadā saņem lielo mūzikas balvu. 1999.gadā piešķirta Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija. 2004.gadā Latvijas Komponistu savienības goda biedrs.

Daudzu Dziesmu svētku virsdiriģents.

Gido Kokars dzimis 1921.gada 17.augustā Gulbenē.

Strādājis ar Rīgas Pedagoģiskā institūta jaukto kori "Daina", Rīgas radiorūpnīcas vīru kori "Auseklis", Tautas kori "Daile", Bauskas rajona skolotāju kori "Daina", kamerkora "Ave Sol" mākslinieks un diriģents.

Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras un Kordiriģēšanas katedras pedagogs, profesors.

1996.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ceturtās šķiras ordeni. 2002.gadā piešķirta Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

Daudzu Dziesmu svētku virsdiriģents.