Jā, ticu. Nē, Dievam ne.
Nesaistu to, kam ticu ar Bībeli vai kādiem citiem svētajiem rakstiem. Nesaistu ar pagātnes un tagadnes notikumiem. Nesaistu ar bērnu un pasaules rašanos. Vienkārši ir vieglāk ticēt, ka pastāv vēl kas bez šiem cilvēkiem un šīs pasaules. Kaut kas lielāks. Varbūt violets. Varbūt ne. Saprotiet, tas ir atkarīgs tikai no manis pašas. Man patīk ticēt.
Man viens paziņa vienreiz pie luterāņu baznīcas sēdēdams un dzerdams aliņus redzēja jēzu. Tas pacēla izsmēķi un nez kāpēc bija ļoti laimīgs.
Tad būs jāsāk dzert biežāk alus pie baznīcām.
Starp citu es esmu štengrs atejists.
Kristieši svin savus lielākos svētkus, bet ateisti izgāž savu žulti internetā.
Aptaujas rezultāti to uzskatāmi apliecina.
Bet Matīsam: ja patiesi gribēsi redzēt Dievu, gan jau reiz redzēsi. Bet, ja ar acīm neredzēsi, noteikti sajutīsi.
Un, tici man, tā būs kolosāla sajūta!