Beidzot oficiāli šķīrusi laulību dziedātāja LieneCandy, kura šovasar pārstāvēs Latviju konkursā "Jaunais vilnis"
Sarunā ar portālu TVNET dziedātāja stāsta, ka beidzot noslēgusies divus gadus ilgusī šķiršanās prāva no viņas bijušā vīra Arta Bronuša, ar kuru dziedātāja laulībā nodzīvojusi četrus gadus.
"Trakākais, ka viņš ir pametis Latviju, līdz ar to bija ļoti grūti saskaņot visus dokumentus. Visas izmaiņas līgumos bija jāsūta saskaņot uz Ameriku, un atbildi nācās gaidīt gandrīz pusgadu. Taču, paldies Dievam, viss beidzot ir galā."
Visvairāk Liene priecājas par to, ka atkal tikusi pie sava pirmslaulību uzvārda Greifāne,
lai gan tas sagādājot nelielus sarežģījumus, jo daudzos dokumentos līdz ar to jāveic izmaiņas. "Tas ir tik patīkami, ka gandrīz visās sistēmās mans uzvārds jau ir ievadīts! Patiešām jūtos ļoti labi. Tiesa, tā jutos jau pirms trim gadiem, kad pašķīrāmies un vairs nedzīvojām kopā, taču tagad viss ir nokārtots oficiāli."Dziedātāja neslēpj, ka viņas laulībā bijuši visādi melnie punkti, taču par šīm lietām nedomā runāt publiski. "Ar to, ka esam izšķīrušies, vēl nekas nav beidzies, ir palicis ļoti daudz nesakārtotu lietu, ko vīrs man ir atstājis. Diemžēl esmu palikusi vienīgā, kas ar to cīnās, taču -
esmu stipra, un es to varu izdarīt!
Man vīra nav bijis beidzamos trīs gadus, tādēļ pat nedomāju par to, kur viņš atrodas un ko dara."Tiesa, Lienes dēlēnam Sebastianam esot grūti pierast, ka tētis ir prom, jo - lai būtu, kāds būdams, tēvs tomēr paliek tēvs. "Protams, Artis var pieprasīt tikšanos ar dēlu, taču tad viņam būs jābrauc uz Latviju," dziedātāja ir strikti noskaņota.
"Domāju, ka ikviens šķiršanās gadījums ir individuāls, un tikai abi tajā iesaistītie zina, kā viņiem būs vislabāk. Turklāt mani absolūti neuztrauc cilvēku reakcija uz notikušo, jo
pati zinu, kas ir labāk man un manam bērnam.
Ģimene un savstarpējās attiecības nav lieta, kas būtu jāizķidā presē," uzsver LieneCandy, piebilstot, ka savam bijušajam vīram vēlot visu to labāko un atgādinot, ka Latvijā joprojām ir cilvēki, kas vēlas Arti satikt.
