Skaidrs, ka Džeksona dzīvību varēja glābt, ja ārsti bītu atteikušies no mēģinājuma Džeksona no melnādaina cilvēka pārtaisīt par baltādainu. Āda galu galā kalpo par aizsargmehānismu, āda arī elpo, ja āda savas funkcijas vairs neveic, tad neviens nevienu vairs glābt nevar.
Džeksons jau bija zudis cilvēks. Pietika viņam visa, tikai skaidrā saprāta par to, kā dzīvē to visu izmantot, nebija. Ļautu viņam mierīgi dusēt. Atradies Dievs. Tāds pats mirstīgais kā mēs visi, tikai lielākais vairākums neko nelietojam, lai aptumšotu skaidro prātu.
Džeksons bija parasts toksikomāns, kurš saņēma ko gribēja.
Viņa ārsts būtu tiesājams nevis par slepkavību, bet par nolaidību un spēcīgu psihotropo medikamentu nozīmēšanas/lietošanas noteikumu pārkāpumiem.
Tas nebija psihotropais medikaments, bet gan īslaicīgas narkozes līdzeklis, ievadīts sazin kādu indikāciju dēļ. Nestādos priekšā nevienu sakarīgu ārstu, kurš mājas vizītes apstākļos grūstu i.v. propafolu.