Populāru aktieru dzīvesstāstus vienmēr iekļauj mīti un baumas. Un Mels Gibsons nav izņēmums. Viens no tādiem mītiem: Mels Gibsons ir austrālietis. Patiesībā Mels Gibsons piedzima Ņujorkā - īru Hatona un Annas ģimenē. Mels bija sestais bērns, bet pavisam ģimenē viņi auga 11. Viņa tēvs strādāja par dzelzceļnieku, bet māte bija operdziedātāja. Kad Melam bija 12 gadu, viņa ģimene pārcēlās uz Austrāliju. Tēvs to darīja, lai pasargātu vecākos dēlus no Vjetnamas kara, kurā tieši tolaik bija iesaistījusies Amerika. Tomēr arī jaunajās mājās Melam neklājās viegli – klasesbiedri viņu izsmēja amerikāniskā akcenta dēļ, tāpēc viņam nācās ātri apgūt austrāliešu akcentu. Pēc klasiskās katoļu skolas beigšanas Sidnejā viņš sapņoja kļūt par lielu priekšnieku kādā uzņēmumā vai sliktākajā gadījumā – par žurnālistu. Taču liktenis izrīkojās citādi. Reiz, ieraudzījusi avīzē sludinājumu, ka tiek uzņemti dalībnieki teātra studijā, Mela māsa nolēma slepus no brāļa aizsūtīt pieteikumu. Pēc dažām dienām visa ģimene uzzināja, ka Mels ir uzaicināts uz noklausīšanos. Tā bija vilinoša nākotnes perspektīva, un Mels no tās nespēja atteikties. Ar pudeli pa galvu... Atbraucis uz Sidneju, viņš bez grūtībām nolika eksāmenus un iestājās Nacionālajā teātra mākslas institūtā. Pasniedzēji uzreiz ievēroja jauno talantīgo puisi, lai gan viņa aktiera karjera varēja beigties jau studiju pirmajā kursā. Nelaime tāda, ka Melu tik ļoti valdzināja naksnīgā pilsēta, ka viņš katru nakti kopā ar draugiem pavadīja krogos, dzēra, rīkoja kautiņus un tikai brīnumainā kārtā nekļuva par narkomānu. Reiz kādā bāra kautiņā Mels dabūja ar pudeli pa galvu tik stipri, ka nolēma pielikt punktu šādam dzīvesveidam. Viņš iegādājās lauku māju, lai atrastos tuvāk dabai, centās atmest dzeršanu un piekopt veselīgu dzīvesveidu. 1980. gadā viņš apprecējās ar jauku meiteni Robinu, un līdz pat šai dienai viņš ir kārtīgs un uzticams ģimenes cilvēks, mīlošs vīrs, tēvs septiņiem bērniem. Gibsonam ir seši dēli un viena meita. Droši vien toreiz, vēl būdams aktieris iesācējs un tēvs tikko dzimušajam mazulim, Gibsons pat iedomāties nevarēja, ka jau pavisam drīz viņu ielūgs Holivuda... Sākumā jaunajam aktierim neklājās viegli, jo viņš nespēja tikt galā ar „lampu drudzi”. Bet ar laiku viņš tika pāri šai „slimībai”, un, vēl būdams students, nofilmējās savā pirmajā filmā Karstā vasara (1977). Pēc diviem gadiem iesācējs režisors Džordžs Millers uzaicināja jauniņo Gibsonu atveidot galveno lomu filmā "Neprātīgais Maksis". Šī loma vienā brīdī atnesa ilgi gaidīto slavu, un, jau filmējoties nākošajā "Neprātīgā Makša" daļā, Gibsons 1981. gadā pārcēlās uz Holivudu. Drošsirdīgi pēc "Oskara" Līdz 1987. gadam Gibsons bija nofilmējies vairākās kinolentēs, bet tad saņēma piedāvājumu filmēties "Nāvējošajā ierocī". Tas bija stāsts par divu konkurējošu policistu, kurus atveidoja Mels un Denijs Glovers, neticamajiem piedzīvojumiem. Nāvējošais ierocis ierindoja Gibsonu pie vislabāk apmaksātajiem aktieriem pasaulē un kļuva par sava žanra klasiku, pēc kuras motīviem Holivudā sāka uzņemt piedzīvojumu filmas, par kuru galvenajiem varoņiem vienmēr kļuva divi drosmīgi policisti. Tomēr tajā pašā laikā Gibsons prata pierādīt, ka viņš nav tikai kārtējais grāvēju varonis, bet arī talantīgs aktieris. 90. gadu sākumā viņš nodibināja savu kinokompāniju ICON Production un 1993. gadā debitēja kā režisors, uzņemot filmu "Cilvēks bez sejas". Gibsona otrais režijas darbs kļuva par sensāciju – tā bija vēsturiska kinolente par Viljamu Vollesu, un tās nosaukums bija "Drošsirdis". Protams, Mels atveidoja arī galveno lomu. Amerikāņu Kinoakadēmija apbalvoja filmu ar "Oskaru" piecās kategorijās, tai skaitā arī pašu Gibsonu – kā labāko galvenās lomas atveidotāju un producentu. Turklāt "Drošsirdis" tika atzīts arī par gada labāko filmu. 90. gados Gibsona popularitāte turpināja augt, viņš filmējās tādās filmās kā "Izpirkšana" (1996), "Sazvērestības teorija" (1997) un "Atmaksa" (1999). 2000. gadā viņš nospēlēja divās gluži atšķirīgās filmās - romantiskā komēdijā "Ko vēlas sievietes" un vēsturiskā grāvējā "Patriots". Gibsona honorāri divdesmit gadu laikā ir izauguši no 15 tūkstošiem (par lomu 1979. gada filmā "Neprātīgais Maksis") līdz 25 miljoniem dolāru (par lomu filmā "Patriots"). Neprātīgais jokdaris Gibsonam Holivudā ir arī neprātīga jokdara slava. Sazvērestības teorijas filmēšanas laikā viņš savai filmas partnerei Džūlijai Robertsai uzdāvināja glītu kastīti, kurā iekšā bija... beigta žurka. Pēc pārciestā šoka aktrise atklāja, ka patiesībā žurka nav īsta. Džūlija Gibsonam atspēlējās – viņa slepus ielavījās viņa treilerī un aptina podu ar caurspīdīgu plēvi. Var tikai iedomāties, cik nepatīkami pārsteigts bija nebēdnīgais Gibsons brīdī, kad nokārtoja savas dabiskās vajadzības. Gibsonam tiek piedēvēts arī seksuāla un valdzinoša vīrieša statuss. Reiz Holivudas skaistule Nastasja Kinska kādā kafejnīcā aizrautīgi stāstīja, ka redzējusi sapni, kurā viņai bijis sekss ar pašu Melu Gibsonu! Tomēr aktieris pret savu ķermeni izturas prātīgi un uzskata, ka nevajadzīga „izrādīšanās” un atkailināšana filmās nav nepieciešama. Kinodarbs "Nāvīgais ierocis" tomēr ir slavens ar ainu, kurā Gibsons atkailina savu pēcpusi. Lai viņš to izdarītu, filmas veidotājiem bija jāšķiras no 3 miljoniem dolāru, kurus Mels pieprasīja par sava dibena nodemonstrēšanu kameru priekšā. Apnicis būs kinozvaigznei Tomēr saprotams, ka arī Gibsonam, tāpat kā lielākajai daļai slavenu aktieru, prese piedēvē arī neuzticību. Reiz kādā baumu izdevumā interviju sniedza trīs jaunkundzes, kuras apgalvoja, ka Gibsons esot izklaidējies ar visām trim uzreiz pēc ballītes kādā bārā, kur viņš esot iztukšojis veselu viskija pudeli. Pats Gibsons šo atgadījumu nekomentēja, bet vēlāk kādai žurnālistei atzinās, ka alkohols ir viņa ienaidnieks, no kura viņš tā īsti neesot ticis vaļā. Vēl aktieris teica, ka viņam ir neciešams raksturs un ka izklaidēties viņu „velkot” gandrīz katru nedēļas nogali. Lai izvairītos no nepatikšanām ar alkoholu un bāra apmeklētājām, Gibsons dodoties iepirkties – tas palīdzot aizmirsties. Tomēr par uzticību sievai Melam Gibsonam ir savs stāsts:„ Jā, es esmu romantiķis, un mani uzskata par seksuālu, taču man nepatīk, ja sieviete, mani satiekot, domā tikai par to vien, kad mēs liksimies gultā. Reālajā dzīvē tādas lietas notiek tikai tad, ja tu pats tās pieļauj. Mani tas neinteresē. Viss, kas man vajadzīgs, man jau ir mājās.” Turklāt izskatās, ka drīzumā Gibsons pieliks punktu aktiera karjerai. Jau pēc filmas "Mēs bijām karavīri" (2002) viņš paziņoja, ka, iespējams, tā esot pēdējā filma, kurā viņš tēloja. Gibsons sacīja, ka ir noguris filmēties un viņam ir apnicis būt kinozvaigznei. „Tagad viss ir citādi: es vairs neesmu divdesmit gadus vecs. Agrāk es ar prieku devos tālu prom no mājām, bet tagad es nevēlos pamest mājas. Es esmu laimīgs kopā ar savu ģimeni, tāpēc turpmāk nodarbošos ar filmu radīšanu. Man ir apnicis būt zvaigznei, es gribu strādāt kameras otrā pusē,” sacīja aktieris. Tomēr vēl 2002. gadā Mels Gibsons nofilmējās "Zīmēs", 2003. gadā – "Dziedošajā detektīvā", bet patlaban viņš filmējas kinofilmā "Trakais Maksi: niknuma ceļš"" , kas uz ekrāniem iznāks 2004. gadā. Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavoja Laura HOHLAČOVA