Latvijā festivāli saradušies kā sēnes pēc lietus. Vasara īsa, visi grābj, ko var sagrābt. Kur esi radis drosmi piedāvāt vēl vienu festivālu, turklāt lielu, ar slavenu viesmākslinieku piedalīšanos?

Kaut arī pasākumu šogad tiešām ir ļoti daudz, secinājām, ka Rīgai sava lielā popfestivāla tomēr nav. Nav šādas ilgtermiņa tradīcijas. Ir bijuši mēģinājumi Mežaparkā uztaisīt lielus populārās mūzikas festivālus, bet mēs redzējām, ka varam to izdarīt labāk, pamatīgāk un pastāvīgāk. Tāpēc arī radās jauns festivāls!

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Sakot «mēs», tu domā ko – paša vadīto reklāmas un pasākumu aģentūru «Magic FIB»?

Pamatā jā, bet ir pieaicināti arī jauni komandas biedri, kas ieguvuši pieredzi gan pilsētas svētkos, gan citos pasākumos. Uzzinājuši par ideju, nāk klāt vēl jauni cilvēki, kas vēlas šajā pasākumā piedalīties. Organizēšanas darbus esam sākuši diezgan vēlu – ziemā, bet katru dienu nāk klāt kaut kas jauns.

Kur balstīta tā ambīcija, ka šis festivāls tiešām varētu izdoties atšķirībā no citiem Rīgā un it īpaši Mežaparkā organizētajiem?

Pirmkārt, ir prieks, ka cilvēki par festivālu jau zina. Dažu mēnešu minikampaņa tātad ir bijusi pietiekami efektīga. Visvairāk plānojam cilvēkus informēt par festivālu tieši šomēnes, jūlijā. Otrkārt, mums varētu sanākt un arī sanāk, jo mākslinieki pirmajam festivāla gadam ir uzreiz pamatīgi. Daudzi vaicā, kā mēs viņus vispār dabūjām? Ar visiem komunicējām paši, neizmantojām vietējās aģentūras. Iepriekš, strādājot ar projektu «Fanu reiss», man izveidojās kontakti ar pašu mākslinieku aģentiem. Starp citu, ceru, ka mākslinieku sarakstam vēl būs papildinājums. Treškārt, mēs strādājam ar Latvijā labākajām skaņas, gaismas un skatuves firmām, tādēļ viss būs arī tehniski kvalitatīvi. Iespējams, kāds domā, ka tie hiphopa mākslinieki B.o.B. un Lloyd atbrauks ar vienu dīdžeju, pabļaustīties un viss. Patiesībā tās ir padsmit cilvēku lielas grupas, kas spēlē «dzīvajā» un dara to pamatīgi.

Šobrīd tehniskie cilvēki pa visu Eiropu meklē tos aparātus, kas šiem māksliniekiem ir vajadzīgi. Neskatoties uz to, ka tā ir popmūzika, mēs speciāli aicinājām māksliniekus, kas ir labi dzīvajā izpildījumā.

Izklausās iespaidīgi. Papildus lielajai skatuvei būs vēl arī citas aktivitātes?

Būs arī dīdžeju skatuve, aktivitāšu zonas, kur notiks arī ekstrēmo sporta veidu šovi. Šobrīd vēl vairāk jāsaspringst par to, lai tie būtu pārdomāti un kvalitatīvi... No «Ghetto Games» būs agresīvie skrituļslidotāji, arī viens no pasaulē vislabākajiem meistariem Nils Jansons un kolēģi no «The Rolling». Tāpat būs arī ielu vingrotāji, triālisti, dejotāji. Būs arī tāds sporta veids kā skimbordings. Tā ir šļūkšana ar dēli pa seklu ūdeni. Uz vietas būs uztaisīta mākslīga ūdenstilpne, kur varēs to šļūkšanu izmēģināt. Par papildu aktivitātēm tātad domājam diezgan pamatīgi. Būs arī bērnu pilsētiņa un atpūtas vietas.

Uzstādījums tātad ir popmūzika plus pilsētvides un ielu kultūra. Neesat mēģinājuši paķert kaut ko no visa, radot lielu rasolu.

Šogad mums roka tiešām nav. Nākamgad – redzēsim. Uz roka pusi šogad ir vienīgi igaunietes «Vanilla Ninja». Arī par viņām mūsu programmā brīnās, it īpaši igauņi, jo meitenes piecus gadus nav kopā koncertējušas un šis būs viņu desmit gadu jubilejas koncerts. Primāri tā visa ir popmūzika, bet tas, kas nācis klāt, lielā mērā radies tā, ka cilvēki paši piedāvā, viņiem ir interese piedalīties. Ja tas sader ar pasākuma konceptu, tad pievienojam šādus piedāvājumus programmai.

Kas īsti ir mērķauditorija, ko vēlaties sasniegt?

Pamatā tie ir jaunieši, cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. Ierīkojot papildu zonas un vietas, mēs arī domājam par tiem, kam vienkārši ir slinkums braukt kaut kur tālāk no Rīgas, bet ir vēlēšanās noķert to festivāla sajūtu.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Rīga tiešām ir mazliet apdalīta, jo visi lielie pop un rock festivāli notiek ārpus galvaspilsētas. Iespējams, ka šāda ideja tomēr var dzīvot ilgtermiņā, tādēļ jāvēl, lai izdodas. Kas tur ir ar to mazliet dīvaino nosaukumu?

Parasti atbildam – kāpēc ne? Mēs šo festivālu cenšamies taisīt maksimāli vienkāršu. Arī mūzika nav sarežģīta. Tādēļ arī nosaukums ir pēc iespējas vienkāršāks. Vēl tas ir tāds tādēļ, lai... par to runātu!

Dziļākas filozofijas tam P burtam nav?

Mēs nupat nodevām radiostacijām festivāla himnu. Lai arī par festivāliem un pestivāliem tur nekas netiek dziedāts, diezgan pamatīgi ir apspēlēts tieši šis P burts, kādi vārdi ar to var sākties – priecīgs, patiess, pozitīvs, pasmaidi un tā tālāk. Par šiem vārdiem iestājas arī pats festivāls. Arī mākslinieku izvēle ir tāda, lai netiktu dziedāts par pazudušo mīlestību, sāpēm un tamlīdzīgām lietām.

Tu minēji «Fanu reisu». Tas ir jau pagātnē palicis projekts?

Noteikti nē. Šovasar mēs dodamies uz «Red Hot Chili Peppers» Tallinā, kas ir uzreiz pēc mūsu festivāla – 30. jūlijā. 12. augustā dosimies arī uz Madonnu Helsinkos.

Tiem, kas nav informēti par fanu reisiem, pastāsti, lūdzu, divos vārdos arī par šo projektu – kāda jēga tajā piedalīties?

«Fanu reiss» ir unikāls izklaides brauciens, kas piedāvā iespēju doties uz lieliem koncertiem un festivāliem Eiropā. Pamatā tie ir tādu mākslinieku koncerti, kas pie mums nav notikuši un vismaz tuvākajā laikā nav arī gaidāmi. Esam bijuši uz Madonnu, «U2», «AC/DC», «Bon Jovi», Lady GaGa, kas nu jau būs šogad arī pie mums. Dodamies ar autobusiem, ko pielāgojam «Fanu reisa» vajadzībām. Tur ir skaņu tehnika, ledusskapji, dzērieni, uzkodas un tā tālāk. Ceļā par izklaidi rūpējas arī atbilstoši pašmāju mūziķi. Viņi gan pastāsta par konkrēto mākslinieku, gan uzdzied un izspēlē konkursus. Tāds brauciens, kurā par visu ir padomāts.

Bez autobusiem «Fanu reisā» esam braukuši arī ar speciālu ātrkuģi. Tas bija uz Helsinkiem. Izaicinājums bija saskaņot ar attiecīgajām pārvaldēm, lai mums naktī atļauj braukt atpakaļ, jo tā nav pieņemts.

Pēc tam šo domu nošpikoja arī «Tallink», kuri, manuprāt, arī brauca atpakaļ naktī uzreiz pēc «U2» koncerta.

Primāri tu esi saistīts ar reklāmas un mārketinga sfēru uzņēmējdarbības līmenī, taču šie projekti diezgan skaidri signalizē, ka esi arī melomāns.

Jā, esmu melomāns! Pats arī esmu bijis ievilkts mūzikā, sākumā gan no klasiskās puses, jo mācījos bērnu mūzikas skolā. Paldies, protams, vecākiem, kas mani uz turieni aizveda. Tagad pats gan vairs nespēlēju, taču muzikālā dzirde un interese par mūziku ir palikusi. Pamēģināju arī strādāt ar dažiem latviešu mūziķiem, joprojām palīdzu viņiem ierakstu izdošanas un koncertu jautājumos. Mūzika it kā vairāk vienmēr bijis hobijs, kas nu jau pāraudzis pasākumā, kas nomāc reklāmas aģentūras darbu.

Pirmām kārtām atbalstīji Latgales puses mūziķus, jo pats esi nācis no šā novada.

Tā bija. Pamatā tie tiešām bijuši Latgales mūziķi.

Minēsim piemērus – «Borowa MC», Sovvaļnīks...

«Borowa MC», Sovvaļņīks, tikko arī «Borowa MC» soliste Guntra uztaisīja pirmo solodziesmu un video.

Pats nevienā popprojektā uz skatuves tātad nekāpsi, nevienam neizdosies pierunāt?

Varbūt vecumdienās. Mums ar kolēģiem gan ir noruna, ja mēs sasniedzam konkrētu cilvēku skaitu festivālā, tad es kaut ko izdarīšu uz skatuves. Nezinu gan, vai gluži dziedāšu.

Vēl viens interesants fakts ir tas, ka savulaik radīji joprojām ļoti populāru portālu receptes.lv.

To mēs radījām kopā ar domubiedriem, ieskaitot manu brāli. Kopš pavasara tas projekts gan vairs nav mūsu paspārnē.

Pārdevāt!

Tieši sakot – jā, pārdevām!

Šim portālam gan nav saistības ar mūziku.

Nu, mūzika un māksla iet roku rokā, un ēdiena gatavošanu es arī uzskatu par mākslu. Radījām platformu, kur izlikt mākslas darbu receptes. Tāpēc receptes.lv bieži uzrunāja dažādi pasākumu organizētāji, lūdzot informatīvi atbalstīt, tādēļ viss tomēr bija saistīts.

Apkopojot tavas intereses un pieredzi, var secināt, ka tu itin mierīgi varētu atvērt labu krogu – virtuves noslēpumu zināšanas, mūzikas lietas, uzņēmējdarbības iemaņas plus vēl mārketings...

Viena no iecerēm tiešām tāda ir – atvērt savu krogu.

Foto: Mārtiņš Otto/TVNET

Joprojām turpini darboties arī ar mūziku nesaistītajā reklāmas jomā?

Jā, apkalpojam klientus ar radošajiem risinājumiem, nelielākiem projektiem – ar starta kampaņām, kas pēc tam izaug lieli un mēs tam kļūstam jau par mazu.

Tad «Magic FIB» primāri ir reklāmas vai pasākumu aģentūra?

Ir divi virzieni, kas arvien vairāk tiek nodalīti. Arī cilvēki jau strādā vienā vai otrā sfērā. Viens pats esmu palicis uzņēmumā tāds, kurš skatās uz abām pusēm.

Izglītības ziņā esi pabeidzis Banku augstskolu.

Jā, esmu maģistrs. Tas ir devis smadzenēm savu virzienu, jo maģistratūrā tieši studēju inovatīvo uzņēmējdarbību. Tā radās idejas «Fanu reisam». To, ko tur nevarēja realizēt, tagad lieku lietā, taisot festivālu. Arī bijušie kursabiedri iesaistījušies festivāla organizēšanā.

Latvijā cilvēkiem ir labas idejas, bet tās netiek pienācīgi pasniegtas. Jūsu festivāls ir labs piemērs, ka ar konkrētu domu var arī nedaudz atļauties padauzīties. Piemēram, pareklamēt festivālu, braucot apkārt ar brendotu kabriobusu. Kāpēc Latvijā cilvēki baidās no šīs padauzīšanās?

Pirmkārt, latviešiem jātiek vaļā no domas – ai, ko tad es, man jau nesanāks.

Nevajag norakt savas idejas aizmetnī un tad vienkārši skaust citus. Vajag censties tās savas idejas attīstīt un padomāt, kā viņš var palīdzēt man un kā es varu palīdzēt viņam.

Es priecājos, ka man apkārt pulcējušies cilvēki, kas domā līdzīgi. Pozitīvi ir tas, ka tādas izpratnes cilvēku kļūst arvien vairāk.

«Pestivals» tātad tiek taisīts jau ar domu par nākamo gadu un vēl tālāku nākotni. Nedomājat vienkārši pamēģināt un paskatīties, kas no tā visa sanāks?

Jā, ir doma nākamgad turpināt vēl pamatīgāk. Ir jau sāktas sarunas ar vēl lielākiem māksliniekiem. Redzēsim, vai festivāls nākamgad notiks vienu vai vairākas dienas. Tāpat ir ieceres par koncertiem ārpus festivāla.

Atsevišķi koncerti, bet ar festivāla zīmolu?

Jā, tieši tā.

Redzēsim. Latviešiem tas roks it kā ir pieņemamāks, tādēļ nākotnē varbūt jauksim abus kopā, lai tādējādi pieradinātu arī pie popmūzikas.

Rīga jau nav tikai latvieši.

Protams, un mēs arī netēmējam tikai uz rīdziniekiem. Aicinām pilnīgi visus. Uz to pašu «Vanilla Ninja» vēlas atbraukt gan vācieši, gan poļi, kuri jau laikus rezervē braucienus uz šejieni, pērk biļetes.

Kā zināms, tad šīs meitenes kļuva pa īstam populāras Vācijā, nevis Igaunijā...

Nuja. Taču igauņiem, protams, arī ir liela interese. Viņi tagad sākuši meitenes intervēt un prasa – kā tad tā, kāpēc jūs uzstājaties Latvijā, nevis pie mums? Līdzīgi ir ar pārējiem māksliniekiem, kuri šajā pusē īsti nav bijuši. B.o.B. tagad izdeva albumu un devies pasaules turnejā, bet Eiropā būs tikai dažās valstīs, kas uzstāšanos Latvijā padara ekskluzīvu.

Veidojat speciālas mārketinga kampaņas arī ārpus Latvijas vai šajā ziņā pieturaties pie lokālā tirgus?

Šajā ziņā koncentrējamies uz Latviju, ārpusē darbojamies tikai informatīvā līmenī. Šis jau ir tikai pirmais gads, tik ļoti izvērsties nevaram. Pagaidām.

Pestivals promo