Slavenā un ekscentriskā politiķa Einara Repšes sieva Ingūna Putniņa ir sniegusi ekskluzīvu interviju. Tajā viņa dalās noslēpumos par savu un Repšes dzīvi pirms un pēc viņu kopdzīves.
Repšes sieva: „Einaru ir nobūris sliktais burvis...” (106)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ērģelniece no Smiltenes
Jau daudzus gadus Ingūna strādā kā ērģelniece kādā no Torņakalna luterāņu baznīcām, uz kuru parasti brauc ar divriteni.
Pirmā Repšes sieva dzīvo parastā Rīgas trīsistabu dzīvoklī ar draugu mākslinieku un jaunāko meitu. Dēls no otrās laulības vairāk dzīvo pie tēva. Viņas vecākā meita Madara, no Repšes, jau ir precējusies.
Kā pastāstīja Ingūna, viņa nāk no Smiltenes un viņas māte nav bijusi īpaša mājsaimniece. Viņa esot strādājusi Smiltenes kultūras namā, kā arī spēlējusi vairākos tautas teātros.
„Mani uzaudzināja vecvecāki ar pasakām, mūziku un mīlestību,” pastāstīja Ingūna.
Ingūna vienmēr ir atšķīrusies no saviem vienaudžiem; 15 gadu vecumā ieradusies Rīgā, viņa iestājās Emīla Dārziņa mūzikas skolā un sāka patstāvīgu dzīvi.
„Einars raudāja kā bērns...”
„Savā pirmajā laulībā biju 21 gadu veca. Tajā laikā dzīve bija bezrūpīga, un to nopietni neuztvēru. Čivināju kā putniņš...”
„Mēs iepazināmies Kuldīgas baznīcā, kur tajā laikā spēlēju ērģeles. Kādu dienu pamanīju izkāmējušu puišeli, kurš bija aizņemts ar kādas elektroierīces vadu labošanu. Tad nodomāju, ka puišelis ir bārenis. Viņš bija tik nožēlojams, ka nekad nenoticētu, ka būsim kopā... Man palika viņa tik žēl, ka gribējās palīdzēt. Tā mēs iepazināmies...” pastāstīja Ingūna.
„Einars bija labs un par mani rūpējās. Bet tik un tā nesaprotu, kā mēs nonācām līdz altārim un kā es kļuvu par viņa sievu. Tajā laikā Einars bija medicīnas students universitātē. Jau tad man viņš likās mazliet dīvains cilvēks - citplanētietis, kas dzīvo savā pasaulē.”
„Diemžēl mēs nekad nekļuvām tuvi un viņš nekad mani neielaida savā dīvainajā pasaulē, par kuru zināja tikai viņš viens,” Ingūna stāstīja.
„Bildinot mani, Einars bija atbraucis pie manas mammas, tādēļ pārsteidza mūs nesagatavotas. Lūdzot manu roku, viņš raudāja un sitās pret sienu kā mazs bērns.”
Protestējot Einars noskuj galvu
„Mums ar Einaru vienmēr bija interesanti. Viņš bija savādāks nekā visi citi. Tajā laikā dzīvojām Jelgavā un, ja mūsu starpā bija nesaskaņas, es tūlīt pat saģērbos un devos trakot uz Rīgu. Kad nakts vidū atgriezos mājās, Einars mani sagaidīja ar noskūtu galvu, tādā veidā izsakot savu neapmierinātību.”
„Nekāds mājsaimnieks Einars nebija. Viņš bija tik ļoti aizņemts ar savu matemātiku un fiziku, ka aizmirsa ikdienas mājas darbus.”
„Tā kā viņa vecaistēvs bija konditors, man Einars bija jāpārsteidz ar izsmalcinātiem gardumiem. Konditorejas māksla man nepadevās, un tas attiecīgi radīja jaunus strīdus un nesaskaņas.”
Einars un mašīnas
„Einars kļuva kā slims, kad runa bija par mašīnām. Viņš dievināja tehniku! Kādu dienu viņš man piedāvāja doties uz trasi un izmēģināt veco tēva žiguli (tajā laikā Ingūna bija 9. mēnesī). Protams, es sava jaunības trakuma dēļ piekritu. No nelaimes gadījuma mūs paglāba tikai laime,” stāstīja Ingūna.
„Viņa jaunā sieva man patika...”
Meitas kāzās Ingūna spēlēja ērģeles. Savukārt Einars veda Madaru pie altāra ar savu jauno draudzeni. Uz jautājumu, vai viņa bija greizsirdīga uz Einara draudzeni, Ingūna atbildēja, ka ne drusciņas.
„Einars mums ar Madaru nekad nav devis...”
Kā izrādās, Einars nav pat finansiāli atbalstījis Madaras kāzas. Laulības notika Ingūnas darbavietā Torņakalnā. Par visu maksāja paši jaunie. Repše jaunajam pārim pieticīgi uzdāvināja skaistu ziedu pušķi un fotoalbumu.
„Einars ir mainījies...”
Einars ir ļoti pārmainījies. Tāpat arī mēs visi. Viņam gan vēl joprojām ir saglabājusies liela interese. Viņš ir vienmēr gatavs meklēt ko jaunu. Viņa aizraušanās ir no motocikla līdz pat lidmašīnu vadīšanai. Viņam patīk nodarboties ar alpīnismu un sērfošanu, un viņš ir lielisks gleznotājs.
„Domāju, ka Einars ir kļuvis par pieminekli bez emocijām. Viņš ir atzinies, ka pats sevi nesaprot, ka jūtas kā citplanētietis. Viņš ir kļuvis par akmens pieminekli, kurš bezjēdzīgi izpilda dažādus uzdevumus. Taču viņš nav līdz galam sasalis. Viņam vēl ir kaut kas, ko dot,” zināja teikt Ingūna.