Straujiem soļiem tuvojas svētku laiks, kad mūsu mājas piepildīs svaigi ceptu raušu un piparkūku smarža. Mēs nevaram nociesties līdz svētkiem: projekts “Eksperiments” devās uz vietu, kur tā smaržo ikdienā – uz ceptuvi. Maizes cepšana jau kopš sendienām tiek uzskatīta par svētu darbu. Tā jācep tikai ar labām domām un mīlestību, citādi maizīte piedegs vai negaršos labi. Izcept maizi – tā ir vesela māksla, nebūt ne tik vienkārša, kā ikdienā šķiet. Tāpēc pirmssvētku noskaņā vēlējāmies ielūkoties šīs profesijas aizkulisēs.

Lai “Eksperiments” būtu netipiskāks, piedalīties aicinājām cilvēku, kas ikdienā nestrādā fizisku darbu, kur nu vēl saistītu ar ēst gatavošanu. Atraktivitātes un entuziasma dēļ izvēlējāmies dziedātāju Aiju Andrejevu, kas sabiedrībā visiem zināma kā Aiša. “Izcept pašas rokām savu maizes kukulīti? Un piparkūkas! Vai, cik jauki! Protams, esmu ar mieru mēģināt,” uz mūsu aicinājumu iejusties maiznieces lomā atsaucīga ir Aiša.

Foto: Ingars, TVNET

Lai realizētu “Eksperimentu”, devāmies uz vienu no Latvijā lielākajām maizes ceptuvēm “Lāči”, kur mūs draudzīgi un viesmīlīgi uzņēma ceptuves darbinieku kolektīvs ar pašu saimnieku Normundu Skauģi priekšgalā. “Maizes cepēja amats nav nemaz tik ikdienišķs, kā sākumā varētu šķist. Maizniekam ir jāzina daudz nianšu par pašu cepšanas procesu, kas tad arī maizīti padara tik īpašu,” stāsta ceptuves īpašnieks, idejas autors un aizsācējs Normunds Skauģis. “Ar prieku uzņemsim un apmācīsim Aišu šajā amatā, jo, kas zina, varbūt meitenei iepatīkas!” Ieradušies maizes ceptuvē “Lāči”, laiku nestiepjam garumā un ķeramies pie darba. Aišai tiek izsniegts maiznieces darba apģērbs, kas dziedātājai izraisa neviltotu smaidu: “Tik klasiski skaista cepēja forma! Un kas par cepurīti – kā no multenēm!” Kad forma uzvilkta, nevilcinoties dodamies uz ceptuves telpām.

Tiekam nodoti lietpratēja aizbildniecībā. “Sāksim ar mīklas taisīšanu. Tas ir pirmais paveicamais darbiņš! Lūk, muca un mīklas sastāvdaļas, ķeries vien pie darba un uzjauc mums mīklu maizītei,” pirmās norādes Aišai dod maizes cepējs Roberts. Aiša atloka piedurknes un ķeras pie darba. Viņai koka mucā jāieber ķimenes, iesals un milti, tad tas viss jāatjauc ar karstu ūdeni un jāsamaisa.

Kā izrādās, pirmais posms maizītes tapšanā ir visatbildīgākais. Nedod Dievs, te kas aiziet greizi, tad arī maize būs nebaudāma. “Mūsu maize tiek cepta pēc senām tradīcijām: no kvalitatīviem rudzu miltiem, ar dabīgo ieraugu. Mīkla tiek raudzēta koka abrās, katrs kukulītis ir meistara roku veidots un cepts ar malku kurinātā klona krāsnī. Šāds cepšanas process nodrošina maizei tās īpašo garšu, smaržu un visaugstāko uzturvērtību,” stāsta Roberts. Kad Aiša ķeras pie mīklas maisīšanas, viņas seju vairs nerotā smaids. “Grūti gan! Būtu zinājusi, nebūtu gājusi vakar uz sporta zāli – te jau var nopietnus muskuļus uztrenēt,” maisot mīklu, savas izjūtas stāsta Aiša. “Pirmo reizi redzu, ka šis darbs tiek veikts ar rokām... Biju iedomājusies, ka to paveic mašīnas!” Taču izrādās, ka tas ir cilvēku rokām darāms – katrs darbinieks par kaut ko ir atbildīgs. Tāpat arī mīklas rūgšanas laikā darbinieki staigā apkārt ar saviem termometriem kabatās un ik pa laikam pārbauda, vai viss notiek kā vajag. Kad gana jau maisīts, Aiša arī nogaršo pirmo pašas iejaukto ieraugu: “Mmmmm, paša maisīts vēl labāk garšo!”

Tagad ieraugs tiks atstāts uzrūgt. Ilgajā raudzēšanā, kas atkarībā no maizes veida ilgst pat līdz 36 stundām, rodas E un B grupas vitamīni, organiskās skābes, kas stiprina cilvēka imūnsistēmu, cietās šķiedrvielas kļūst izmantojamas cilvēka organismā un piedalās gremošanas trakta sakārtošanā. Pēcāk dodamies aplūkot, kā noris maizes mīcīšana. To veic speciāla mašīna, kas vienmērīgi apmaisa mīklu, kurai pievieno arī konkrētajai maizītei paredzētās sastāvdaļas – žāvētas plūmes, riekstus, sēklas u.c.

Tad Aišai tiek dots uzdevums iekurt maizes krāsni. Šī krāsns ir saglabājusi savu specifiku kā senos laikos, kad maizīti cepa ikkatrās mājās. Paiet kāda stunda, līdz krāsns iesilusi maizes cepšanai.

Krāsni izkurina ar malku, tad tiek izgrābtas ogles un pelni, krāsns tiek izslaucīta, lai uz karstā klona varētu cept maizi. Temperatūras atbilstība maizes cepšanai tiek pārbaudīta, uz karstā klona uzberot miltus. “Uhhh, smags tas kruķis gan! Un rokas arī deg,” grābjot ogles, komentē dziedātāja.

“Bet tagad pats patīkamākais – maizītes mīļošana. No samīcītās mīklas tev būs jāizveido maizes klaipiņš,” instruē maiznieks Roberts. Tas ir īpašs process, jo mīklu nedrīkst daudz viļāt un spaidīt, lai maize saglabātu tajā esošo ogļskābo gāzi, kas radusies rūgšanas procesā, kas savukārt nodrošina to, lai maize cepoties iegūtu vajadzīgo apjomu, aromātu un garšu. Katra kukulīša forma tiek veidota ar rokām.

Lai atšķirtu savu maizīti, Aiša tajā atstāj sava vārda pirmo burtiņu A. Kad kukulis gatavs, to jāsteidz likt maizes krāsnī! Skats ir visai smieklīgs, kā Aiša paķer maizes lizi, kas ir divas reizes garāka par pašu dziedātāju. Tomēr viņai izdodas veikli, un jau pēc dažām sekundēm kukulītis ir krāsnī. “Ā, aizdegās!” iekliedzas Aiša. Tomēr uztraukumam nav pamata, jo aizsvilušās vien klijas. Maizītes cepšana ilgst līdz pat pusotrai stundai.

“Bet tagad paskatīsimies, cik esi veikla kukuļa izņemšanā!” nākamo darbu uzdod Roberts. Aiša enerģiski rokās ņem garo maizes lāpstu un droši triec to krāsns mutē. Nepaiet ilgs laiks, kad Aiša jau mums parāda tikko no krāsns izņemto rupjmaizi. “Tagad pie maizītes jāpieklauvē. Ja skaņa ir dobja, tad tā gatava,” māca maiznieks. Aiša rūpīgi izpilda uzdevumu. Tā tiek izņemti vairāki kukuļi, kuri pēc tam tiek apsmērēti ar klīsteri, lai atdziestot neiziet viss maizītes labums. Šādu maiņu darbinieks ik dienu strādā divpadsmit stundas, kas nav nieks 40 grādu karstumā pie krāsns mutes.

Kamēr pildām šos uzdevumus, pienācis ceptuves saimnieks Normunds Skauģis. “Kā tad mums te klājas? Vai esi gatava man atrādīt, ko esi iemācījusies?” smejoties jautā meistars. Aiša piekrītoši pamāj, un nu top abu kopīgā sēklu maizīte.

“Skatos, esi ne vien dzimusi dziedātāja, bet arī maizes cepēja! Tu lieliski tiec ar visu galā,” vērojot Aišas darbu, slavē Normunds. “Protams, turklāt, man jau ir kas jāiemācās, nedziedāšu jau visu mūžu,” koķeti atbild Aiša. “Kas zina, varbūt tad nākšu strādāt par cepēju pie jums!”

Kamēr maizīte cepas, Skauģa kungs mūs izvadā pa pārējo ceptuvi. Iepazīstamies ar “Lāču” cepto baltmaizi, kas ļoti labi garšo un dievīgi smaržo. Tad arī laiks piparkūku darināšanai! “Es šeit varētu dzīvot! Man tā patīk šī smarža un garšo arī piparkūku mīkla!” ieejot piparkūku ceptuvē, iesaucas Aiša. Dziedātājai tiek dots uzdevums izspiest piparkūku mājiņu detaļu formiņas.

“Nu gan iesim uzzīmēt vienu kārtīgu piparkūku! Apgleznosi to, kā vien sirds kāro,” aicina Skauģa kungs. Aišai izsniedz lielu piparkūku sirdi, kura jāapglezno ar saldo glazūru. “Ko lai uzzīmē... Hmm.. Jā, man taps piparkūku blondīne!” mums pavēsta Aiša, un top pirmā “blondīņu” piparkūka.

Kamēr dziedātāja zīmē, ceptuvē ierodas bērnu ekskursantu grupiņa, kuri, ieraugot Aišu, steidz pēc autogrāfiem: “Lūdzu, man vienu! Lūdzu, lūdzu...” Veroties šajā ainā, jāatzīst, ka popularitāte nav tik viegli apslēpjama, arīdzan zem maiznieka formas ne!

“Maizes mīklu esam pagatavojuši, krāsni iekurt protam, mīklu samīcījuši un izveidojuši maizes klaipu. Galu galā arī izcepuši savu kukuli! Kas tad vēl mums paliek?” jautā Skauģa kungs. Atlikusi iesaiņošana, lai maizīte varētu doties uz veikalu plauktiem. “Ja sākumā domāju - kas tur liels, darot sapratu, ka tas ir visķēpīgākais process. Kā kārtīgi salocīt kastīti, precīzi uzlīmēt uzlīmi. Nav tik vienkārši, jo ar katru neprecīzu kustību vari sabojāt to cilvēku darbu, kas cepuši maizīti. Tas ir ļoti atbildīgi! Turklāt arī derīguma termiņa uzspiešana – ja sajauksi, atkal produkts nederīgs,” lokot kastītes, secina Aiša. Normunds Skauģis par Aišas paveikto “Viņa no tiesas ir malacis! Brīžam skatījos uz viņas darbībām un domāju, ka šo jau nu patiesi viņa nedara pirmo reizi! Enerģisks meitēns, arī ļoti centīga un pacietīga. Uzmanīgi klausījās mūsu norādījumus un precīzi tos centās arī izpildīt. Būtu priecīgs par šādu darbinieku!”

Aišas pārdomas pēc “Eksperimenta” Maiznieka profesija ir ļoti svēta, jo katrs mēs ēdam ikdienā maizi. Šim darbam ir jāpatīk, katrs kukulītis prasa savu mīlestības devu. Tas ir arī fiziski grūts darbs – 12 stundas stāvēt pie karstas krāsns. Patīkami pārsteidza, ka šeit maizīte tiek taisīta vien no ekoloģiskām, pārsvarā Latvijā iegūtajām sastāvdaļām. Katrs amats visā maizes tapšanas procesā ir ļoti atbildīgs: saies grīstē raudzēšana, nekāda maizīte neiznāks. Vai par vēlu izvilksi kukuli, cita cilvēka darbs tad vējā!

Mīļš paldies “Lāču” maizes ceptuves darbiniekiem, it īpaši saimniekam Normundam Skauģim par viesmīlīgo uzņemšanu! Un sirsnīgs paldies arī Aišai par drosmi un centību! Lai jums visiem balti, silti un gaiši šie svētki!