Zvērināto tiesa ASV trešdien nolēma, ka popzvaigznes Maikla Džeksona mantinieki ir parādā amerikāņu ierakstu producentam Kvinsijam Džonsam 9,4 miljonus ASV dolāru kā autorhonorārus un producēšanas nodevas par dziesmām «Billie Jean», «Thriller» un vairākiem citiem Džeksona hitiem.
Losandželosas Augstākās tiesas zvērināto piespriestā summa ir mazāka par 30 miljoniem dolāru, ko Džonss pieprasīja pirms apmēram četriem gadiem ierosinātajā prāvā, bet ir lielāka par 392 000 dolāru, ko, kā uzskatīja Džeksona mantinieki, viņi ir parādā Džonsam.
Zvērināto tiesa, kurā bija 10 sievietes un divi vīrieši, apspriedās kopš pirmdienas.
«Šī prāva nebija par Maiklu [Džeksonu], tā bija par godīguma aizstāvēšanu attiecībā uz darbu, ko mēs visi veicām ierakstu studijā, un uz mūsu radīto mantojumu. Lai gan šis [spriedums] nav par visu manis pieprasīto summu, es esmu ļoti pateicīgs, ka zvērināto tiesa lēma mums par labu šajā jautājumā. Es uzskatu to ne tikai par savu personīgu uzvaru, bet par uzvaru mākslinieku tiesībām vispār,» paziņoja Džonss.
Džeksona mantinieku advokāts Hovards Veicmans paziņoja, ka viņš ar komandu ir pārsteigti par šo spriedumu un ka Džeksona mantinieki plāno to pārsūdzēt.
«Es saprotu, ka visi teiks, ka varēja būt daudz ļaunāk – viņi prasīja milzu summas, 30 [miljonus]. Mēs tomēr esam vīlušies,» teica Veicmans.
Džonss prāvā apgalvoja, ka Džeksona mantinieki un «Sony Music Entertainment» ir viņam parādā par viņa producētu mūziku, kas izmantota koncertfilmā «This Is It» un divās «Cirque du Soleil» izrādēs.
Prāvā teikts, ka dziesmas tika nepiedienīgi rediģētas, lai liegtu Džonsam pienākošos honorārus un producēšanas nodevas.
Prāva koncentrējās uz nosacījumu definīcijām divos līgumos, kurus Džeksons un Džonss parakstīja 1978. un 1985. gadā.
