Nākotne būs

"Šogad 100. vidusskolu pabeidza 15 mūziķu," Viktors iesāk kā jau pedagogs. "Ja zinām, ka viņi mācās trīs gadus, biju patīkami pārsteigts," viņš turpina. "Jaunie spēlē jau pa īstam. Pagājušogad rezultāts nebija tik labs. Tas liecina par to, ka ir jūtams progress. Tajā skaitā džezā. Tā, ka nedraud vairs tāda situācija, kad paliktu tikai mēs, jau vecie, un nākotnes džezam šeit nebūtu."

Nav brīnums, ka, runājot par savu mīļāko nozari, Ritovs sāk ar darbu izglītības jomā. Arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā jeb RPIVA tieši sācies saspringtais eksāmenu laiks, un Viktoram to vajag vēl vairāk sasprindzināt, lai viņš jau kā mūziķis varētu mesties iekšā kārtējā vasaras trakumā – džeza festivālos. "Vasara man ir saspringtākais laiks," viņš saka. "Summer Jazz mums – Mārim Briežkalnam, Intaram Busulim, Gintam Pabērzam, Andrim Gruntem un man – ir kā iesildīšanās pirms brauciena 13. jūnijā uz Otavas džeza festivālu Kanādā. Pēc tam sekos Rīgas ritmi, kur es spēlēšu principā katru dienu. Jūlija vidū jau notiks Pori džeza festivāls, bet tam sekos arī ikgadējais pasākums Saulkrastos. Un vēl vēlāk būs nedēļu ilgas meistarklases Ventspilī."

Jau septembrī Briežkalna kvintets dosies arī uz festivālu Sanktpēterburgā, tā ka ko darīt netrūkst, un Viktoram, visu iepriekšminēto uzskaitot, acis mirdz kā jau īstenam profesionālim.

Ķerot fīlingu

Lai arī pamatīgi aizņemts džeza lauciņā, Viktors nav tikai vienas sfēras interesents. Arī laikrakstam paredzētās fotosesijas laikā viņš ar interesi vēroja, ko dara fotogrāfs, jo pats nedaudz aizrāvies arī ar šo jomu. Tagadnē varbūt mazāk, bet pagātne ir gana interesanta – vecais, labais Zenit fotoaparāts rokā un padaudz ķimikāliju pašam savā improvizētā laboratorijā. "Neskatoties uz jaunajām tehnoloģijām, veco aparātu joprojām neesmu izmetis," viņš stāsta. "Man ļoti patīk pafotografēt dabu, bet interesanti ir arī koncerti. Tas gan nav tā – pa īstam. Tad ir jāsaspringst daudz vairāk, lai būtu jēga. Taču tad, kad sanākusi smuka bilde, var rast iedvesmu komponēšanai."

Ritovs ir pedants, kurš neatļaujas koncertā vienkārši uzspēlēt, un šāda attieksme pāriet arī uz citām jomām. Viņu interesē arī datori, un vienubrīd viņš pat pasniedza mācību priekšmetu par šo elektronisko ierīču izmantošanu mūzikas vajadzībām. "Deviņdesmito gadu beigās mēģināju radīt mūziku, kas it kā bija sintētiska, bet es to tā neuztvēru," viņš atminas. "Nedomāju par to, ka skaņa ir sintētiska, bet tēmēju uz noskaņu, tā saukto fīlingu. Uztaisīju sev mājās pirmo disku, aiznesu kolēģiem uz darbu paklausīties un sapratu – viņiem patīk, jo pat darba dunā dažiem sāka šūpoties līdzi galva!"

Pārāk nopietni

"Man uznāk tādi mirkļi, kad kaut ko muzikālu izdomāju, tad piecas dienas tikpat kā neēdu un neguļu, izslēdzu ārā visus telefonus un... ir gatavs!" viņš smej. "Neviens albums gan vēl nav izdots, tas ir tā – pašam. Formāts ir pietiekami nopietns. Droši vien vajadzēs ielikt kādu demo manā interneta lapā (www.music.lv/Piano/V_Ritovs)."

Ritovs kā jau pianists vispār iestājas par smalkām, pārdomātām lietām. Pie tādām viņš pieskaita arī biljardu un galda tenisu. "Esmu pamanījis, ka mani ne pārāk aizrauj spēles ar lielām bumbām," viņš spriež. "Volejbolu vasarā varu uzsist, bet tas nav nopietni. Toties fanoju par snūkeru. Pat skatos arī čempionātu pa televizoru. Tāpat ir ar galda tenisu."

Ne tik smalki viss dzīvē sanāk cilvēcisko attiecību jomā. "Laikam nemāku īsti atpūsties," Viktors saka. "Iespējams, ka muzikālos projektus uztveru pārāk nopietni. Tā rezultātā sanāk, ka tuviem cilvēkiem atliek maz laika. Bet nemāku neko uztvert nenopietni, tādēļ arī veltu daudz laika studentiem, kas man ir ļoti mīļi. Ja vajag, tad palīdzu cilvēkiem arī ārpus darba laika."

Vasarā laika būs vēl mazāk, un Viktors arī lieku reizi uzsver, ka cilvēkiem vajag novērtēt pasaules mēroga zvaigžņu viesošanos pie mums. Šajā gadījumā ar to, protams, domāta leģendāro Yellowjackets uzstāšanās šā gada Rīgas ritmos. "Un neaizmirstiet arī par Summer Jazz, kas noteikti atkal būs pārsteigums, jo vēl pats nezinu, ko īsti spēlēsim," viņš piebilst.

***

Viktors Ritovs

- Pianists, pedagogs

- Dzimis 1972. gada 29. martā Rīgā

- Studējis LMA klavieru nodaļā, ieguvis maģistra grādu pie profesora Teofila Biķa, papildinājis zināšanas džeza mūzikas studijās Holandes konservatorijā

- Ir klavierspēles un improvizācijas docents RPIVA, LMA kameransambļa nodaļas lektors

- Vadījis meistarklases Oslo, Jūrmalā, Ventspilī

- 1995. gadā ieguvis pirmo vietu Starptautiskajā džeza pianistu konkursā Viļņā

- Spēlē Māra Briežkalna kvintetā, ar ko kopā ierakstīts disks Latvian Evergreens, piedalījies arī norvēģu ģitārista Jorna Skoghaima, etno projekta Patina un vokālās grupas Assembly albumu ierakstos

- Neprecējies, dzīvo Rīgā

***

Māris Briežkalns, Viktora grupas kolēģis:

"Viņš ir viens no Latvijas labākajiem mūziķiem, kurš ir pieprasīts arī pie kaimiņiem. Neapšaubāmi ļoti liels talants. Tas izpaužas ne tikai muzicēšanā, bet arī pedagoģiskajā darbībā. Jāatzīmē Viktora lieliskais darbs Latvian Evergreens diska ierakstā, ko slavējuši ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju kritiķi. Man patīk, ka viņam nav pielaides attiecībā uz muzikālajiem kompromisiem – Viktors iestājas par to, lai būtu kvalitāte un arī māksla, citādi labāk vispār neko nedarīt. Viņš šajā ziņā nav diplomāts un mūsu domas saskan."