2008. gadā Nacionālais teātris sāka pārrunas ar šodienas ievērojamāko krievu vidējās paaudzes režisoru Kirilu Serebreņņikovu, kas strādā Maskavas Dailes teātrī un ir pazīstams arī kā kinorežisors. Viņa uzvedumus Maskavā jau vairākus gadus sagaida milzīga preses un skatītāju interese, jo K.Serebreņņikovs jebkuru izvēlēto klasikas materiālu apstrādā ar milzīgu fantāziju un intelektu, pārsteidzot publiku gan ar spilgtu formu, gan drosmīgu un aktuālu saturu, ko viņš iekodē savās izrādēs.

Tas, ka K.Serebreņņikovs piekrita veidot izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī, ir notikums Latvijas kultūras dzīvē.

 K.Serebreņņikova režijā 2010. gada sākumā Latvijas Nacionālajā teātrī taps lielā krievu klasika – N. Gogoļa “Mirušās dvēseles” - asprātīgs, atraktīvs un cilvēciski dziļš stāsts, kas atklāj krievu raksturu visā tā krāšņumā. Izrāde iecerēta kā elpu aizraujošs trūcīgā muižnieka Čičikova brauciens pa Krievijas plašumiem, mēģinot iegādāties mirušas dvēseles – cilvēkus, kuru vairs nav, bet kuri joprojām skaitās katras muižas dzimtļaužu sarakstos. Centrālais tēls, protams, ir Čičikovs, ko Serebreņņikovs uzticējis teātra vadošajam jaunās paaudzes aktierim Kasparam Zvīgulim, bet kolorīto personāžu – muižnieku raksturus atveidos spožie Nacionālā teātra aktieri – Normunds Laizāns, Juris Lisners, Jānis Reinis, Gundars Grasbergs, Arturs Krūzkops, Mārtiņš Brūveris, Jānis Vimba, Ģirts Liuziniks, Artuss Kaimiņš. Viņiem visiem tā būs unikāla pieredze un fantastiska iespēja, par ko pārējie viņus var tikai apskaust. Turklāt, ņemot vērā sarežģīto ekonomisko situāciju valstī, kas to zina, kad Nacionālajam teātrim nākamreiz būs iespēja uzaicināt tāda līmeņa viesrežisoru.

Ieguvēji būs ne tikai Nacionālā teātra aktieri, jaunā izrāde būs unikāla iespēja Nacionālajam teātrim piedāvāt savu artavu Latvijai aktuālajā sabiedrības integrācijā – izrādei tiek gatavoti titri krievu un angļu valodā, skanēs dziesmas krieviski, kas savukārt tiks tulkotas latviski, aicinot skatīties krievu klasiku krievu režisora interpretācijā, ne tikai latviešus. Savukārt pati izrāde jau tās sagatavošanas stadijā tiek iekļauta Kultūras ministrijas sadarbības plānos starp Latviju un Krieviju, plānojot gan viesošanos Krievijā, gan iekļaušanu Latvijas Jaunā teātra institūta organizētajā Latvijas izrāžu skatē, kas adresēta starptautiskajai kritikai un teātra festivālu producentiem.

 K.Serebreņņikovs veido gan izrādes dramatizējumu, gan scenogrāfiju un kostīmus, darbs pie izrādes jau ir sācies, pirmizrāde gaidāma 2010. gada 5. martā.

Mirušās dvēseles

režisora koncepcija

N. Gogoļa darbu režisors ir iecerējis veidot kā nepārtrauktu stāstu ar caurviju darbību ārpus laika un nacionālās piederības, tēlos spilgti iezīmējot tipāžus un raksturus. Savā tēlu traktējumā režisors vēlas saglabāt autoram tik raksturīgo aizkustinošo mīlestību cilvēku un tā rakstura īpatnībām un vājībām. Izrāde ir aicinājums paskatīties uz notiekošo un sevi no komiskās puses.

Čičikovs – mūsdienīgs, rafinēts dendijs, kas sirgst ar tīrības māniju.

Nozdrevs – neirastēnisks piedzīvojumu meklētājs ar labilu nervu sistēmu, azartisks.

Maņilovu ģimene – pēc pseidovērtībām dzīvojoši pie-inteliģences cilvēki, kuri savā vistas aklumā neredz (varbūt negrib) redzēt dzīves realitāti. Šķietami gudrie un zinošie bērni īstenībā ir mazgadīgie noziedznieki, kuri izmanto savu vecāku vājības un tuvredzību.

Karobočka – padzīvojusi atraitne, kurai par visu ir viedoklis, enerģiska, darbīga bizneslēdija, bet aprobežota un nesatricināma

Sobakevičs – izbijis čekists vai politdarbinieks, vērīgs, uzmanīgs.

Pļuškins – prātu izkūkojis večuks, kurš sarunājas pats ar sevi un saviem mirušajiem kalpiem.

Uz skatuves visu laiku atrodas visi aktieri, kuri skatītāju acu priekšā pārtop dažādos tēlos – suņos, zirgos, Karobočkās, mirušajos kalpos u.c.

Nav ainu dalījuma, jo viena aina „ieaug” nākošajā, citkārt pat tās notiek kādu laiku paralēli.

Izrādē skanēs brehtiski „zongi”. Komponists Aleksandrs Manockovs (Pēterburga), kurš ir ilggadējs režisora sadarbības partneris un domubiedrs.

Izrādē paredzēts dzīvais dziesmu izpildījums. Skatuves kreisajā pusē uz izritināta sarkanā paklāja klavieru pavadījumā izrādes darbību ar dziesmu pārtrauks solists frakā. Dziesmās izmantoti Gogoļa dzejoļi krievu valodā. Par solistiem pārtaps paši aktieri. Dziesmu saturs gan ilustrēs, gan papildinās, gan turpinās skatuves darbību.

Izrāde iecerēta kā viencēliens. Paredzēts titru tulkojums krievu un angļu valodā.