Šodien (17.02.) 87 gadu vecumā mūžībā aizgājis Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ēriks Brītiņš, informēja Latvijas Nacionālā teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Brītiņš, kurš dzimis 1923.gada 8.martā, bijis Latvijas Nacionālā teātra aktieris kopš 1944.gada.
Aktiera gaišā personība un ārējie dotumi uz ilgu laiku noteica jaunā aktiera lomas, atveidojot zēnus un liriskus jaunekļus. Viņš atveidojis Arturu 1948.gada izrādē "Mārtiņš Īdens", Paku 1954.gada izrādē "Sapnis vasaras naktī", Viktoru 1952.gada izrādē "Mašeņka", Tomašu 1955.gada izrādē "Ģimenes lieta", Andreju 1959.gada izrādē "Visi mani radi raud", Oto Kesteru 1963.gada izrādē "Trīs draugi" un Alni 1966.gada izrādē "Lolitas brīnumputns".
Īpaša vieta mākslinieka daiļradē ir bijusi Rūdolfam Blaumanim, kad viņš rakstnieka maskā ar viņa tekstiem izgāja prologā un starpspēlēs 80.gados "Skroderdienu Silmačos" izrādēs, kā arī viņa varoņiem - Jurim 1953.gada izrādē "Ļaunais gars", Pičukam, Rūdim un Pindakam "Skroderdienas Silmačos" 1955.gada, 1969.gada un 1975.gada izrādē, kā arī Pičukam 1958.gada izrādē "No saldenās pudeles" un baronam Mēvenšternam 1982.gada izrādē "Ugunī".
Stereotipu par Brītiņu kā vienas šauras lomu šķiras aktieri lauza spilgtais Francijas dofins Andreja Upīša iestudējumā "Žannā d’Arka" 1962.gadā un pavēra ceļu raksturlomām tādās izrādē kā "Tātad dzīvoju", "Skrandaiņi un augstmaņi", "Alberts", "Ar būdu uz baznīcu", "Ardievu pie zemes" un "Atpūta Paradīzē".
Brītiņš 50 gadu garumā bijis Latvijas Nacionālā teātra tradīciju uzturētājs un kopējs. Īpašs nopelns viņam ir Teodora Valdšmita iedibinātās neoficiālās kopas "Ļembastnieki" uzturēšanā, kuras galvenais uzdevums ir neļaut gaist aizsaulē aizgājušo teātra mākslinieku piemiņai.
Brītiņa balss tembrs, viņa skatuves runas tehnika un vokālā prasme daudz izmantota Latvijas radioteātrī. Ar viņa pasaku varoņu ierakstiem, piemēram, "Trīs sivēntiņi", "Runcis lielībnieks" un citām izaugušas vairākas paaudzes. Kā režisors Brītiņš veidojis arī radio iestudējumus, piemēram Matīsa Kaudzītes "Jaunie mērnieku laiki", Jāņa Jaunsudrabiņa "Ezermaļu krokodils", Andreja Upīša "Reinis un Jūle" un citus.
Īpaši populāra kļuvusi Brītiņa un publicista Reiņa Ādmīdiņa satīrisko raidījumu sērija "Saulgožu pagasta ainiņas".
