Teātra aizkulisēs sākusies nopietna diskusija par teātru un politikas mijiedarbību, kuras rezultātā atsevišķi politiķiem pietuvināti kultūras darbinieki spējuši panākt daudz lielāku labumu teātrim nekā citi, vēsta laikraksts "Diena".
Hermanis: "politiskā maucība" Latvijā tiek apsveikta (170)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau rakstījām, ka Rīgas Kongresu nams, iespējams tiek gatavots režisores Gaļinas Poļiščukas vadītajai "Teātra observatorijai", tikai dažas nedēļas pēc tam, kad teātri slēdza. Šo faktu apstiprinājis arī Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Tiesa, viņš noliedz, ka 200 skatītāju liela zāle un palīgtelpas G.Poļiščukai tiek piešķirtas tāpēc, ka viņa ir Saeimas deputāta kandidāte no "Par labu Latviju!" saraksta.
"Mēs izsludinājām konkursu, lai šajās telpās tiktu organizēts teātris visa mēneša garumā, nevis tikai pāris reizes mēnesī.
Izskatās, ka mēs spēsim vienoties tieši ar observatoriju,"
laikrakstam "Diena" teica Ainars Šlesers.
Par šādu atklātu noteiktu politisku spēku atbalstu vienam konkrētam teātrim ir sašutuši citu teātru vadītāji un režisori. Viņi uzdod jautājumus par to, vai šādi soļi ir izmisuma radīti vai vienkārši dēvējami par "politisko prostitūciju"?
Jaunā Rīgas Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis laikrakstam "Diena" norāda, ka, tāpat kā citās nozarēs mūsu valstī, arī šai teātra sfērā "pietuvinātajiem un draugiem" ir izņēmuma statuss.
Viņš sazīmējis saiknes, kāpēc pie remontiem tikuši Nacionālais teātris, Dailes teātris, M.Čehova Krievu teātris, kā arī atminas epizodi no paša pieredzes - kādas partijas pārstāve viņam privātā sarunā ieteikusi vākties prom no šīs valsts un draudējusi JRT "nogriezt skābekli," jo JRT neesot bijis politiski lojāls tābrīža varai.
Par G. Poļiščukas teātra piemēru A.Hermanis ir skarbs -
prostitūcija mūsu valstī nav aizliegta un "politiskā maucība" tiek pat ļoti apsveikta
"Pēc šā piemēra mēs brīnišķīgi redzam, kāda muļķe ir Anna Eižvertiņa, kura jau neskaitāmus gadus, gluži kā Māte Terēze, pašā Rīgas narkomānu epicentrā Maskačkā pašaizliedzīgi vada savu jauniešu teātri "Skatuve" un joprojām nav sapratusi, kas bija jādara, lai Latvijas politiķi novērtētu viņas pūliņus," Hermanis komentē intervijā laikrakstam "Diena".