Liepājas teātra jaunā aktrise Ilze Būde pirmajā šīs sezonas jauniestudējumā – Rūdolfa Blaumaņa „Ugunī” – atveido gan atturīgo Kristīni, gan valšķīgo Minnu. Iestudējuma pirmizrāde jau rīt, 10. septembrī.
Intervija ar Blaumaņa Kristīni - Ilzi Būdi (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kādas ir sajūtas pirms pirmizrādes?
Patīkams satraukums mijas ar gaidām un neziņu par publikas reakciju un atsaucību. Bet kopumā manī ir tāda piepildījuma sajūta, jo liekas, ka izrāde ir izdevusies ļoti laba!
Pati spēlēsi divas atšķirīgas lomas – nosvērto Kristīni un valšķīgo Minnu... Kā jūties šajos tēlos?
Vai!!! Burvīgi!!! Pēc ieturētās, cēlās, karaliskās, ar augstu pašcieņu apveltītās Kristīnes spēlēt jautro, koķetīgo, atvērto Minnu - nu forši. Abi tēli ir ļoti temperamentīgi, tikai atšķirība ir tā, ka Kristīne prot šo savu temperamentu valdīt, taču Minna ļaujas emocijām un sevi necenšas turēt rāmjos.
Minnas lomā es vienkārši daru to, ko nedrīkstu atļauties Kristīnes lomā. Es vienkārši iztrakojos.
Kāda izveidojusies sadarbība ar režisoru Rolandu Atkočūnu?
Es ļoti, ļoti cienu šo režisoru. Esmu laimīga, ka savas pirmās lomas teātrī spēlēju tieši pie Rolanda Atkočūna. Man ļoti patīk viņa darba stils un metodes, kā viņš strādā ar aktieri. Viņš, pirmkārt, ļoti ciena mūs, un tas ir ļoti būtiski, lai kopā sasniegtu nosprausto mērķi.
Un kā ar vecākajiem – pieredzējušajiem aktieriem?
Pieredzējušie aktieri ir tiešām ļoti atsaucīgi, un es zinu, ka jebkurā brīdī varu lūgt padomu, ko, protams, arī daru. Atmosfēra ir ļoti draudzīga un pretimnākoša, jūtamies šeit gaidīti.
Vai skolas laikā patika novele „Purva bridējs” un luga „Ugunī”?
Ha! Es atceros, ka vidusskolā man bija jāraksta sacerējums par „Purva bridēju”, bija jāraksta turpinājums - respektīvi, kāda izvērtās Edgara un Kristīnes dzīve pēc „Kristīnes vieglo dienu nolikšanas”. Dabūju 10! Neatceros detaļās, ko rakstīju, tik zinu, ka nekas laimīgs tur nesanāca. Vispār tolaik man Kristīne likās liela muļķe, es domāju: „Nu kā var būt tik vāja sieviete.. Moka sevi tā Edgara dēļ, cieš... bet viņš tikai atkal apsola un pieviļ, un viņa, naivā, notic.. Nu kāpēc viņa pieļauj to!!??” Tagad, protams, uz šo sievieti skatos ar citām acīm. Tas, kas likās vājums, tagad izrādās - spēks. Liels spēks!
Kristīne ir ļoti stipra sieviete, jo jebkurā gadījumā aizbēgt no problēmas, aizvērt acis, aizvērt ausis un neko nedarīt vienmēr ir vieglāk, bet atvērt acis, atvērt ausis un nostāties aci pret aci ar realitāti - lūk, tas ir kaut kas!
Režisors Blaumaņa lugā saskatījis šekspīrisku dziļumu un atzinis, ka izrāde iet ārpus visām žanra robežām. Ko skatītājam gaidīt no izrādes?
Skatītāji redzēs darbu, kas radīts ar lielu, lielu mīlestību pret autoru, latviešiem, mūsu tradīcijām, vērtībām un likteni. Šajā izrādē nekas nav nejauši, katra detaļa ir režisora sīki pārdomāta un izauklēta.
Vai pēc „Ugunī” būs mierīgāks laiks, vai tūlīt būs jāķeras klāt citas lomas gatavošanai?
Pavisam drīz jau sāksies mēģinājumi mūsu diplomdarba izrādei „Stikla zvērnīca”, kas jau oktobra beigās uz Liepājas teātra skatuves piedzīvos pirmizrādi. Tajā spēlēju mātes - Amandas Vingfīldas lomu. Tā arī ir liela un smaga loma, tā ka darba daudz, bet par to tikai prieks.