Teātrī Stungure spēlējusi Asjas lomu Aspazijas "Vaidelotē", Justīni Hellas Vuolijoki "Justīnē", Vasilucu Jona Druces "Kasa mare", Hesionu Bernarda Šova "Mājā, kur sirdis lūst", Nastasju Fiļipovnu Fjodora Dostojevska "Idiotā", Beatriči Viljama Šekspīra "Liela brēka, maza vilna", Peļku Raiņa "Iljā Muromietī", Karalisko sievieti "Spēlēju, dancoju", Tuši "Indulī un Ārijā", Janīnu Galeju Paula Putniņa "Mūsu dēlos", "Peļķu" saimnieci Lību Rūdolfa Blaumaņa "Īsā pamācībā mīlēšanā", Salomi Gelovani Aleksandra Čhaidzes lugā "Brīvais temats", Daukas māti "Dullajā Daukā" un daudzas citas, kas liecina par mākslinieces talanta plašo diapazonu.

Dailes teātrī Stungure ienāca pēc pieciem Liepājas Drāmas teātrī pavadītiem gadiem un Rīgas kinostudijas kinofilmā "Salna pavasarī" nospēlētās galvenās sieviešu lomas - Madaras, kas pieder pie latviešu kinomākslas labākajiem aktierdarbu sasniegumiem.

Mākslinieces radošā enerģija izpaudusies arī režijās un pedagoģiskajā darbā. Stungure bija aktiermeistarības pasniedzēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē, Dailes teātra IV studijai viņa iestudēja diplomdarba izrādi - Moljēra "Iedomu slimnieku", kura tika uzņemta repertuārā.

Kopš 1967. gada veidojusi gan patstāvīgas režijas, pēdējā no tām Dailes teātrī - Oskara Vailda "Ideāls vīrs", gan bijusi režisore citu režisoru iestudējumos, piemēram, Kārļa Auškāpa inscenētajā V.Šekspīra "Romeo un Džuljeta". Tulkojusi arī Artura Šniclera lugu "Anatols" un Patrika Zīskinda lugu "Kontrabass".

Stunguri bieži aicināja piedalīties gan radiolasījumos, gan literāros sarīkojumos, kuros viņai vienmēr tika dots vārds pēdējai, jo, kā savulaik teicis Gunārs Priede, tas bija jādara, lai sarīkojuma izskaņā būtu kulminācija, lai uz atvadām klausītāji saņemtu pašu spilgtāko sniegumu.

2002. gadā iznāca viņas dzejas un apceru kopojums "Vērpetēs".

Aktrisi mūžībā izvadīs trešdien plkst. 14 Rīgas krematorijā.