Gandrīz katrs baletdejotājs karjeru beidz kā invalīds! (110)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Latvijas Nacionālās operas aizkulišu rakstu sērijas pirmajā daļā jau atklājām vairākus interesantus faktus, kas skar skaisto ēku, lielo skatuvi, nošu krātuvi, kā arī operdziedoņu dzīves nianses. Tagad laiks baletam! Profesijai, kas no malas izskatās viegla kā pūciņa, bet patiesībā sevī slēpj smagu, nežēlīgu darbu - līdz pat invaliditātei...

TVNET Operas aizkulisēs devās ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Vasiļjevu.

Baleta pirmsākumi Latvijā

Latvijas Nacionālais balets ir vienīgā profesionālā šāda veida trupa Latvijā. Vairāk nekā astoņus gadu desmitus ilgā latviešu baleta vēsture saistīta ar labākajām krievu klasiskā baleta skolas tradīcijām.

Foto: TVNET

Šīs tradīcijas veiksmīgi nodotas no paaudzes paaudzē,

dāvājot pasaulei tādas Rīgā skolotas baleta zvaigznes kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs.

Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922.gada 1.decembris, kad vērts priekškars pirmajai pilnmetrāžas izrādei – pēc Mariusa Petipā 1885.gada Pēterpils izrādes parauga iestudētajai P.L.Herteļa «Veltīgajai uzmanībai», tomēr baleta trupas veidošanās sākusies jau desmit gadus iepriekš. Kopš 1993.gada Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs ir Aivars Leimanis.

Foto: TVNET

Sviedri, klavieres, kāju sildītāji un grīda, ko novērtēja Barišņikovs!

LNO ēkā ir divas baletu mēģinājumu telpas, kurās diendienā savu talantu trenē un spodrina baleta trupas dejotāji. Virzoties pa gaiteni baleta mēģinājumu zāles virzienā, jau dzirdams top klaviermeistara akurātais un ritmiskais darbs, kurš jaucas ar horeogrāfa striktajiem norādījumiem. "Baleta mēģinājumos liela nozīme ir pianistiem. Es pat viņus nodēvētu par mazajiem rūķīšiem, kuri veic melno darbu. Šajā procesā nevar būt mehānika, te viss noris uz vietas. Pianists rūpīgi seko līdzi katram mēģinājuma solim," zina stāstīt Vasiļjeva.

Foto: TVNET
Foto: TVNET

Nākot vēl tuvāk – nāsīs iecērtas sviedru aromāts. Un ne velti, jo, paverot durvis, redzams aktīvs baletdejotāju darbs, kurš ne uz mirkli neatslābst. «Te kastīte ar pulveri, kurā sasmērē puantes, lai neslīd, bet te baletdejotāju iemīļotākais aksesuārs – kāju sildītāji,» norāda mūsu ekskursijas vadītāja Inga Vasiļjeva.

Kā izrādās, kājas ir ļoti jāsargā arī no apsaldēšanas, tāpēc pēc mēģinājuma visi kā viens žigli uzvelk šos mīkstos, pūkainos un galu galā siltos zābaciņus!

Puantes kalpo vienu sezonu. Un katrs baletdejotājs savu darbarīku labo, pieslīpē un uzfrišina visu sezonas laiku.Baltā zāles grīda ir visai interesanta, ar mīkstu, specifisku segumu. Kā zina stāstīt Inga, šī grīda tikusi veidota pēc pasaulslavenā krievu izcelsmes amerikāņu baleta mākslinieka un baletmeistara horeogrāfa Mihaila Barišņikova ieteikumiem. «Pirms pusotra gada viņš pie mums ne vien viesojās, bet arī pasniedza treniņu stundas."

Barišņikovam pie mums patika! Un šī mīkstā, dejotāju kājām draudzīgā grīda tikusi veidota tieši pēc viņa ieteikumiem!

Mūsu trupā arī no Japānas un Azerbaidžānas

Pašlaik baleta trupā dejo 8 galvenie baleta solisti, 13 baleta solisti un 42 baleta mākslinieki. Ārštatā dejo vēl desmit baletdejotāji. Pašreiz visvecākais dejojošais baletdejotājs ir 39 gadus vecs. Skatoties baleta mēģinājumu, saprotu, ka puiši un meitenes šeit ir vienādā skaitā, kas ir visai netipiska karjeras izvēle stiprajam dzimumam. Kā izrādās, mūsu trupā nedejo latvieši vien: "Mūsu vidū ir arī dejotāji no Krievijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas un Japānas," noskaita Inga.

Baletdejotāji bieži dodas viesizrādēs - pašlaik trupa atrodas Itālijā. Bieži mūsu dejotājus var redzēt Vācijā, Skandināvijā, arī kaimiņos - Igaunijā viņi jau ir bieži viesi.

Baletdejotājs - talants, kurš beidzas 38 gados ar invaliditāti...

Foto: TVNET

Lai kļūtu par atzītu baletdejotāju, ir jānoiet visai grūts un smags ceļš. Precīzāk - tāls ceļš. "Visi viņi mācās ar teicamiem panākumiem baleta skolā, kurp visbiežāk viņus aizveduši vecāki. Mūsu LNO baleta trupu vadītāji seko talanta attīstībai līdzi. Pēc noslēguma eksāmeniem notiek atlase, kurā izvēlas tos, kuri dejos baleta trupā," dejotāju izaugsmes ceļu īsos vārdos raksturo Inga Vasiļjeva.

Klausoties stāstos par baletdejotājiem, top skaidrs, ka tā ir pavisam cita pasaule!

Protams, tas viss no malas šķiet skaisti, graciozi un izsmalcināti, bet jāapzinās, ka aiz "Gulbju ezera" vieglajiem solīšiem slēpjas smags zvēra darbs.

Dejotājs, izvēloties šo profesiju, arī rēķinās ar sekām... "Baletdejotāja karjera beidzas ap 38 gadiem. Šajā laikā viņi iet pensijā un gandrīz visi traumu dēļ iegūst arī invaliditātes pakāpi," skumji stāsta Inga. "Darbs ir nežēlīgs, tam jāvelta visa sava dzīve..."

Foto: TVNET

Ēd daudz, bērni drīkst būt, bet nepelna miljonus...

Foto: TVNET

Ar baletdejotāja profesiju saistās arī daudz mītu - piemēram, diētas. Kā izrādās, viņi patiesībā ēd pat ļoti daudz, jo nepieciešama milzu enerģija. "Kādreiz arī ticēja, ka balerīna, kamēr dejo, nevar plānot bērniņus!

Mūsdienās šīs mīts ir veiksmīgi lauzts un meitenes diezgan žigli pēc grūtniecības ir atpakaļ ierindā!"

uzsver baleta pasaules pazinēja. Ingas vārdus apstiprina arī mazie bērni, kuri skraida pa operas gaiteņiem. Kamēr mammai ir mēģinājums vai iznāciens, bērnus pieskata citi dejotāji. "Jā, viņi ir kā liela ģimene," apstiprina Inga.Esot baletdejotājam, sanāk visu savus labākos dzīves gadus atdot mākslai. Tas ir smags lēmums, kuru izraugās ne katrs, Ir dejotāji, kuri savu misiju izbeidz, saskaroties ar pirmajām grūtībām, bet ir daudzi, kuri pēc šīm grūtībām izjūt vēl lielāku adrenalīnu, lai iekarotu izcila baletdejotāja statusu!

Kā stāsta Inga, diemžēl baletdejotāja profesija mūsu valstī nav pienācīgi novērtēta. Grūti iztikt.
Foto: TVNET

LNO skroderu darbnīcas un garderobes labirintos

Viesojoties LNO, mēs aplūkojam arī šūšanas darbnīcas un grezno apģērbu glabātuves. Šūšanas darbnīcas dalās vīriešu un sieviešu - katrā strādā savi piegriezēji un skroderi.

"Es šeit strādāju jau desmit gadus, esmu vīriešu kostīmu šuvējs. Tērpi top no skicēm. Varu teikt, ka katrs tērps ir unikāls, jo kalpo vienīgi savai lomai," stāsta drēbnieks.

Piemēram, īpaši sarežģīti ir darināt baleta kostīmu - lai tas ne vien izskatās skaisti, bet ir viegls un ērts visām baleta kustībām. Tas nozīmē, ka skroderim ir jāzina pat vairāk nekā vienkāršam šuvējam.

Vesela pasaule ir pašu tērpu glabātuvē. Lai gan neviens šos tērpus ne reizi nav skaitījis, to izskatās ļoti, ļoti daudz. Un tas vēl neesot viss, jo tos, kuri 3-4 gadus vairs neiet apritē, nogādā vēl lielākā glabātuvē! Paši tērpi tiek arī mazgāti un gludināti tepat.

Foto: TVNET

Paldies LNO darbiniekiem par viesmīlīgo uzņemšanu!

Komentāri (110)CopyDraugiem X Whatsapp

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu