1945. gada maijā Zviedrijā ieradās aptuveni trīs tūkstoši Vācijas bruņotajiem spēkiem piederīgu militārpersonu. Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu datiem kopumā internēja 167 baltiešu karavīrus, starp viņiem - 7 igauņus, 11 lietuviešus un 149 latviešus.
1945. gada 2. jūnijā PSRS sūtniecība Stokholmā iesniedza Zviedrijas Ārlietu ministrijai verbālnotu, kurā pieprasīja Zviedrijas viedokli par tās teritorijā internētajām «vācu vai vāciešu kontrolē bijušām militārpersonām».
1945. gada 14. novembrī kāds Zviedrijas Ārlietu ministrijas ierēdnis par lēmumu izdot baltiešu karavīrus informēja bijušo Lietuvas vēstnieku Stokholmā Ingu Šeiņu, un šī informācija kļuva zināma Zviedrijas sabiedrībai, kas izraisīja plašus protestus.
1946. gada 25. janvārī kuģis «Beloostrov» atstāja Trelleborgas ostu. PSRS iestādēm tika izdoti 146 baltiešu karavīri, starp kuriem bija 132 latvieši, 9 lietuvieši un 7 igauņi. Kopā ar leģionāriem izdoti tika arī divi latvieši - civilpersonas.
Autori: Karls Alms (Carl Alm, Somija), Ieva Kauliņa, Kārlis Krūmiņš, Valters Sīlis. Režisors Valters Sīlis. Lomās: Karls Alms, Kārlis Krūmiņš. Scenogrāfe Ieva Kauliņa. Gaismas - Jānis Sniķers.
Tuvākās izrādes: 2012.gada 20., 21., 22., 23. februārī
Izrādes veidošanā izmantotie materiāli:
Pērs Olovs Enkvists «Leģionāri»; Osvalds Freivalds, Edvīns Alksnis «Latviešu kaŗavīru traģēdija Zviedrijā»; Filma «Baltiešu izdošana», rež. J. Bergenstrole, 1970; Latvijas Okupācijas muzeja videoarhīvā esošā Oļģerta Ābrama videoliecība; Zviedrijas armijas muzeja videoarhīvā esošais vācu kareivju izdošanas dokumentētais videoieraksts.
Izrāde tapusi, Ģertrūdes ielas teātrim sadarbojoties ar «Turteatern» (Zviedrija) un «Kokoteatteri» (Somija). Finansiālu atbalsta sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Ziemeļu kultūras kontaktpunkts.
