Izrādes mērķis ir mudināt sabiedrību aktīvāk iesaistīties demogrāfiskās situācijas uzlabošanā un vairāk piedomāt par valsts nākotni, bērnu radīšanu.

To aktieri mēģinās ikvienam parādīt un pateikt, izmantojot jokus un dziedāšanu.

Izrādes scenāriju ir radījušas mums jau iemīļotā seriāla «UgunsGrēks» scenāriju autores Gunta Kalniņa un Inta Bernova. Scenārijs tapa mēneša laikā, jo autores ļoti aizrāva ideja un viņām gan dialogi, gan joki nāca prātā nepiespiesti.

Seriāla režisors ir Juris Rijnieks, kurš uzskata, ka ir jāuzdrošinās mīlēt cilvēku, kuru gribi mīlēt, strādāt darbu, kuru gribi strādāt un radīt lietas, kuras gribi radīt.

Lai latvieši vairotos!

«Neviena komēdija īsti nav komēdija, ja tai apakšā nav īstas problēmas, šoreiz ir tas gadījums, kad komēdijas pamatā ir liela latviešu tautas problēma. Mēģinām pievērst uzmanību tam, ka latvieši negrib vairoties,» izrādes pamatdomu skaidro režisors Juris Rijnieks.

Ikviena vasaras joku izrādē izskanējusī dziesma ir speciāli izrādei radīta, un dziesmu autors ir populārais dziedātājs un komponists Niks Matvejevs.

Dziesmas ir par jūtām, jokiem un, protams, arī par seksu un vairošanos.

Izrāde tika prezentēta Vērmanes parka zālienā, kur aktieri un viesi baudīja saules starus, guļot milzīgā gultā vai spilvenu kalnā. Ikvienu interesi izrādījušo personu cienāja ar rabarbermaizi, zemenēm un ledus tēju.

Viesiem bija iespēja dzirdēt pāris dziesmas no izrādēm: tās dziedāja populāru aktieru tandēms, kam ģitāru piespēlēja Niks Matvejevs.

Aktieri izspēlēja arī pāris mazas ainiņas no izrādes, kurās noraudzījās ne tikai aicinātie viesi, bet arī ikviens skatīties gribētājs. Ēverģēlības zālienā īpaši piesaistīja bērnus, kuri priecīgi vēroja visu notiekošo, pazīstot aktieros seriāla «Ugunsgrēks» tēlus.

«Izrādes pamatdomai ir viena maza līdzība ar latviešu tradīciju, tradicionālo spilvenu deju. Tā ir tradīcija, ka kopienā, kurā nomira gados jauns vīrietis, tas uzreiz tika kompensēts ar mēģinājumu palielināt dzīvo kopienas iedzīvotāju skaitu. Aizgājēju aizvadīja ar mielastu, vienu mājas istabu izklāja ar spilveniem, un tad jaunie ļaudis bariņā devās kompensēt latviešu tautas zudumu,» ar smaidu sejā stāsta izrādes režisors Juris Rijnieks.

Ēverģēlības un spēles

Aktieri izspēlēja arī spilvenu deju līdz konkrētai robežai – respektīvi, visu līdz brīdim, kad jādodas uz spilvenu istabu gulēt. Aldim un Ģirtam tika aizsietas acis, bet dāmas Maija, Marija un Zane gāja gar puišiem, turot rokās spilvenus, kurus aktieri aptaustīja un pēc otrās taustīšanas reizes izvēlējās savu spilvenu. Pēc tam tika atsietas acis un aktieriem bija jāatrod īstā meitene. Abi vīrieši atminēja īstās spilvenu īpašnieces un devās dejot: ja dejas laikā spilvens nenokrīt, tas liecina par labu iespēju nakti pavadīt kopā. Aktieru pāri Ģirts Ķesteris un Marija Bērziņa, kā arī Aldis Siliņš un Zane Daudziņa dejoja tā, ka spilveni nenokrita.

Pēc spēles

aktieri steidza pa Vērmanes dārzu meklēt sev līgavas un līgavaiņus.

Vislabāk veicās aktrisei Marijai Bērziņai, kura noskatīja puisi un beigu beigās sarunāja sev divus bērnus. Ģirtam Kesterim veicās mazliet sliktāk, uzrunātās meitenes lika nogaidīt kādu laiku.

_{Izrādi būs iespējams vērot šādās Latvijas pilsētu brīvdabas estrādēs – Kuldīgā, Jēkabpilī, Bauskā, Madonā, Talsos, Tukumā, Saldū un Saulkrastos.}