Jau pēc dažiem mēnešiem – 20. septembrī Rīgā tiks atklāta jauna koncertzāle «Rīga», kuras mājvieta būs Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielajā zālē.

Īsa vēsture

1955. gadā uzbūvētā zāle daudzus gadus kalpoja ne tikai kā zinātnieku sapulču, bet arī kā teātra izrāžu un koncertu norises vieta – te bija profesionāli aprīkota skatuve,vienīgā amfiteātra tipa zāle Latvijā ar izcilu akustiku un pat speciāli izbūvēta orķestra bedre, par ko īpaši priecājās Latvijas Filharmonijas mūziķi, kas te bija raduši mājvietu Lielās Ģildes rekonstrukcijas laikā. Pagājušā gada 70. gados toreizējās LZA vadības attieksme pret zāles izmantošanu bija skeptiska, tādēļ

skatuve un orķestra bedre tika aizbūvētas, tā laupot Rīgas un Latvijas kultūras dzīvei pieejamu telpu.

TVNET būvniecības aizkulises izrādīja un ar nākotnes plāniem iepazīstināja šā projekta virzītājs Juris Millers, kurš, ilgus gadus strādājot pasākumu producēšanā, ir bieži saskāries ar telpu deficītu. «Jaunā koncertzāle «Rīga» padarīs bagātāku ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas kultūras dzīvi un faktiski kļūs par vienīgo jaunatklāto un paliekošo kultūras objektu Rīgā gadā, kad mūsu galvaspilsēta skaitās Eiropas Kultūras galvaspilsēta,» teic projekta vadītājs Juris Millers.

Remontēts tiks par privātajiem līdzekļiem

Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 300 000 EUR, un projekts tiek realizēts tikai par privātiem līdzekļiem, bez pašvaldības vai valsts budžeta atbalsta. Koncertzāles atjaunošanas idejas autors min, ka koncertzāles

telpas pašas par sevi ir arhitektūras elements, tāpēc tās tiek saglabātas tā, kā tas bija agrākos laikos.

Koncertzālē būs 750 sēdvietas - tas ir apmeklētāju skaits, ar kādu cer rēķināties katrā pasākumā, kas notiks koncertzālē «Rīga». Remonta gaitā tiks renovēts skatītāju zāles griestu un sienu krāsojums, nomainīti skatītāju zāles krēsli, kā arī atjaunota skatuve un orķestra bedre.

Juris Millers stāsta, ka 42 gadus lielā skatuve bija laupīta skatītājiem. Tā uz ilgu laiku tika pārvērsta par dažādu krāmu noliktavu. Turklāt leģenda vēsta, ka 1972. gadā, pēc Raimonda Paula koncerta, tieši šajā aizvērtajā skatuvē bija ugunsgrēka epicentrs.

«Šeit dega visas konstrukcijas. Tagad tās ir demontētas un aizvāktas.

Visa skatuves grīda bija izdegusi. Tā šobrīd ir nomainīta. Ir uzlikta jauna pamatskatuve, kurai ir četras lūkas,» norāda Millers.

Viņš arī piebilst, ka lielās apdegušās lustras tiks atjaunotas tik, cik vien būs iespējams.

Skatītāju foajē - iespēja mazajiem pasākumu projektiem

«Otrā stāva telpa agrāk kalpoja par foajē zonu skatītājiem. Šobrīd šis foajē būs vienlaikus arī mazā zāle. Pašlaik jau ir izbūvēta maza skatuvīte gadījumiem, ja būs maza projekta pasākumi, kuriem nav nepieciešama liela zāle,» stāsta koncertzāles «Rīga» atjaunošanas idejas autors.

Koncertzāles krēsli ir izgatavoti Ukrainā - tas bija apzināts solis vai simbolisks žests?

«Uzņēmums, kas šos krēslus ir ražojis, lieliski turpina tās tradīcijas, kas koptas jau gadu desmitiem.

To daudzi sauc par teātru krēslu fabriku,» skaidro Millers.

Padomju laika iecienītākie ēdieni un dzērieni

Mazajā zālē tiks arī iebūvēta kafejnīca. Millers vēsta, ka, jau ienākot šajās telpas, rodas padomju laika noskaņa, tāpēc arī šo noskaņu centīsies saglabāt. Piemēram, kafejnīcās varēs nobaudīt ēdienus un dzērienus pēc tā laika receptēm.

«Kā gan bez slavenā plūmju - saldējuma kokteilīša?» vīziju uzbur Millers.«Tam noteikti jāgaršo kā tolaik!»

Arī slavenais kokteilis - šampanietis ar Mokas liķieri netikšot aizmirsts.

Aptuveni 60% lielās koncertzāles atjaunošanas darbu jau pabeigti

«Patlaban mēs esam pabeiguši griestu atjaunošanu un ir iesākta sienu atjaunošana,» padarīto rāda Millers.

Producents atzīst, ka zāles griesti vēl nav pabeigti pilnībā. Tiks pievienotas arī skatuves priekšgaismas, bet tas notikšot vēlāk.

Ir atstāts arī vēstījums pēctečiem

Vēstules saturs:

«1955. gada 28. martā metra attālumā no emblēmas tika izdzertas divas puslitra pudeles «Moskovskaja» (Maskavas) vodkas kā apliecinājums par paveikto darbu - griestu un dekorelementu atjaunošanu.»

Liecības no VDK laikiem tiks saglabātas

«Kvadrāti ir no otras puses ievelkami iekšā.

VDK darbinieki varēja no turies novērot skatītāju zāli, vai kāds kaut ko neplāno.

Tajā telpā mēs izveidosim, ceru, ka līdz septembrim, ekspozīciju, kurā parādīsim gan ēkas vēsturi, gan zāles atjaunošanas vēsturi,» stāsta koncertzāles «Rīga» atjaunošanas idejas autors. Viņš domā, ka šī čekistu istaba būs interesanta arī tūristiem.

Pirmie pasākumi «Rīgas» koncertzālē

Jau šobrīd skatītājiem ir pieejamas biļetes uz virkni pasākumu, kas norisināsies koncertzālē «Rīga» – atklāšanas koncerts, rokopera «Lāčplēsis», grupas «Credo» 40 gadu jubilejas koncerts, mūzikli «Eslingena» un «Cukurs. Herberts Cukurs», Zigmara Liepiņa muzikālā izrāde «Žanna d’Arka», Ziemassvētku koncerts «Rīgas Ziemassvētki», kā arī teātra izrādes «Face Book. Post Scriptum», «Gumijas princis», «Lidojums» un «Artmane», u.c.