Aktieri spēlēs dažādus Raiņa un Aspazijas dzīves posmus, iejūtoties dažādos vecumos un dvēseles stāvokļos. «Tādas dzīves, kādas bija viņiem, pietiktu desmit cilvēkiem,» uzsvēra režisors.

Pēc Serebreņņikova teiktā, «Raiņa sapņi» ir muzikāla izrāde, kura stāsta par jebkura cilvēka dzīvi no dzimšanas līdz nāvei. «Nav svarīgi pat tas, vai viņš ir krievs vai latvietis,» uzsvēra režisors. Viņš balstījies Raiņa pierakstītajos sapņos un dzejā, un tikai šodien sapratis, ka

piekrist režisēt izrādi par Raini bijis neprātīgi,

jo tas ir ļoti grūts un atbildīgs darbs. Raiņa pierakstītie sapņi režisoram šķituši ļoti interesanti, jo parāda dzejnieka iekšējo pasauli. «Man nav priekšstatu par to, kā vajadzētu taisīt izrādi par Raini, bet man viņš šķiet ļoti interesants cilvēks,» atklāja Serebreņņikovs.

Izrādes dramaturģe Ieva Struka pastāstīja, ka režisors bija nospraudis tēmas, kurām vajadzētu būt izrādē - mīlestība, valoda, mūžība, kosmoss, nāve, kā arī vientulība. Izrāde esot ļoti asociatīvi un metaforām bagāta, un, lai gan katrs varēs izrādē nolasīt kaut ko citu atbilstoši savām zināšanām, izrāde ir arī par Raini. Būtiska tēma esot arī tas, kā rodas ģēniji.

Izrādes mūzikas autors Jēkabs Nīmanis atzina, ka vēlas, lai viņa radītais dod telpu iztēlei domāt arī pašiem par sevi. «Tas, ko es daru, ir ļoti aizdomīgs. Es mēģinu kaut ko pievienot tam, kas jau ir labs,» pastāstīja komponists, norādot, ka interpretācija ir jāveic ļoti uzmanīgi. «Dzejai nevajag mūziku, tā ir pašpietiekama, bet mūzikai dzeja nereti noder. Šādās nevienpusējās attiecībās es jūtu sadarbību ar šo žanru. Dzejas emocionālā impulsa rezultāts ir apbrīna, kuru mūziķis cenšas paust savā, mūzikas, valodā,» pastāstīja Nīmanis.

Aktieris Ainārs Ančevskis norādīja, ka viņu ļoti iepriecina tas, ka

izrāde parāda Raini kā dzīvu cilvēku.

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzsvēra, ka, lai gan izrāde, iespējams, būs netradicionāla un provokatīva, tajā lietotie teksti ir paša Raiņa rakstīti sapņi un dzeja. Teātris vēlējies, lai skatītāji uz Raini paskatītos no citas puses, tāpēc izrādi veidojis krievu režisors, ar kuru teātrim jau izveidojusies sadarbība. «Vispār nebija daudz režisoru, kuri gribētu ķerties klāt izrādei par Raini,» pastāstīja Rubenis, norādot, ka rudenī Nacionālajā teātrī būs skatāma Viestura Kairiša režisētā izrāde «Uguns un nakts».

Rubenis pastāstīja, ka sadarbībā ar Kultūras ministriju teātris varēs piedāvāt noteiktu skaitu biļešu skolēniem un studentiem par pieciem eiro, lai jaunieši varētu iepazīt Raini. Izrādes tapšanu atbalstījis arī Valsts kultūrkapitāla fonds un Pētera Avena labdarības fonds «Paaudze».

Kā pastāstīja teātra direktors, Rīgas iedzīvotājus priecēs arī 6.tramvajs, kurš tematiski nesīs Raiņa tēlu. Arī, kāpjot tramvajā, tādējādi šogad varēs aizdomāties par Raini.

Izrādē lomās būs Lolita Cauka, Maija Doveika, Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Jurģis Spulenieks, Romāns Bargais un Uldis Siliņš.

Izrādes libreta autore ir Struka, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks - Serebreņņikovs, komponists - Nīmanis, horeogrāfs - Jevgēnijs Kulagins, gaismu mākslinieks - Igors Kapustins, bet kormeistars - Artūrs Ancāns. Izrādē piedalīsies arī Emīla Dārziņa jauktais koris.