Šodien plkst.12 kultūras namā «Lielvārde», Parka ielā 3, un pēc tam plkst.13 Lāčplēša kapos Lielvārdē notiks atvadīšanās no horeogrāfa, Deju svētku Goda virsvadītāja Ulda Žagatas, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).
Notiks atvadīšanās no horeogrāfa Ulda Žagatas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Žagata aizgāja mūžībā 17.jūnijā.
Žagata dzimis 1928.gada 17.martā Valmieras apriņķī Jeru pagastā. Viņš beidzis Rīgas horeogrāfijas skolu 1948.gadā un pēc tam 20 gadus bijis Operas teātra baleta solists. Viņš duetā ar Aiju Baumani devies ārpus Latvijas un daudzu citu tautu skatītājus iepazīstinājis ar latviešu raksturdejām. Žagata bijis tautas deju ansambļa «Dancis» mākslinieciskais vadītājs no 1963. līdz 1968.gadam un Valsts deju ansambļa «Daile» dibinātājs, horeogrāfs un vadītājs no 1968. līdz 1989.gadam.
50 Žagatas mūža gadi veltīti latviešu skatuviskās dejas bagātināšanai un popularizēšanai ārpus valsts robežām. Viņš radījis ap 300 horeogrāfiju. Deviņos jaunrades deju konkursos no 1958. līdz 1995.gadam prēmētas 18 dejas. Kā stāstīja LNKC pārstāvji, viņa jauniestudējumi vienmēr bijuši gaidīti, jo kurš gan ansamblis nav gribējis iegūt savā repertuārā kaut ko neparastu, Žagatam raksturīgu.
«Ar mākslinieka veidotajām dejām izaugusi vesela paaudze, tās izdejojuši tūkstošiem Latvijas dejotāju. Viņa daiļradei ir ļoti plašs diapazons un žanriska dažādība. No it kā vienkāršās, majestātiskās, folklorā sakņotās «Es mācēju danci vest» līdz spožajam fantāzijas lidojumam dzirkstošajā «Dejotpriekā«,» norādījuši LNKC pārstāvji.
Žagata bijis 13 Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs, kā arī vairāku svētku mākslinieciskais vadītājs un režisors.
«Lai latviešu dejas mantojums XXI gadsimta horeogrāfos, dejotājos rastu jaunu risinājumu dejotpriekā,» bijis Žagatas vēlējums.