Pēc Viestura Rieksta demisijas tika izsludināts konkurss NT direktora amatam, un vispirms pieteicās divi pretendenti. Tad konkursa termiņš tika pagarināts, bet Kultūras ministrijas rīkotais konkurss par Latvijas Nacionālā teātra direktora amatu tomēr beidzās bez rezultātiem. Neviens no pieciem pretendentiem – režisors Viesturs Kairišs, dramaturgs Dainis Grīnvalds, bijušais Nacionālā teātra aktieris Rolands Zagorskis, Nacionālā teātra mārketinga un reklāmas daļas vadītāja Ilona Matvejeva un a/s Valmieras piens valdes loceklis Valts Blaumanis – netika atzīts par piemērotu šim amatam. Pēc tam Helēna Demakova solīja, ka līdz šodienai pieņems lēmumu – vai nu tiks rīkots atkārtots konkurss, vai arī viņa vai Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts aicinās kādu, viņuprāt, piemērotu personu uzņemties Nacionālā teātra direktora pienākumus. Pēc NT statusa maiņas kopš pagājušā gada 1. decembra oficiāli teātra direktors ir valsts kapitālsabiedrības SIA Latvijas Nacionālais teātris valdes loceklis.

Helēna Demakova izlēma, ka NT direktora amatam piemērota kandidatūra ir Ojārs Rubenis. Viņš piekrita, kaut gan vakar pēc tikšanās ar teātra kolektīvu atzina, ka ir uztraucies, taču pilns apņēmības un gatavs uzņemties viņam uzticētos pienākumus.

Kultūras ministre, argumentējot savu izvēli, pauda – ja ir vēlēšanās NT vadībā ieviest teātra intendanta modeli, kāds ir Latvijas Nacionālajā operā, kad direktors ir gan saimnieks, gan mākslinieciskais vadītājs, tad teātrim vajadzīga personība, pazīstams cilvēks, kas pie dažādām ministru maiņām spēj argumentēti aizstāvēt iestādes budžetu, cilvēks ar plašu redzesloku, zināšanām par to, kas notiek uz pasaules lielajām skatuvēm un salīdzināšanas spējām, un Ojāram Rubenim šāda pieredze ir: "Viņš ir saaudzis ar mūsu kultūras dzīvi, viņam ir profesionālās iemaņas, 15 gadus strādājot Operā, viņš pazīst ļoti daudzus NT aktierus."

Tūliņ pēc sapulces ar NT kolektīvu jaunais direktors sacīja, ka būtu aplami domāt par kādām teātra attīstības vīzijām, jo viņš uzrunāts ļoti nesen, taču uzskata, ka galvenā problēma, NT pamatjautājums, ir klasika: "Bet jautājums ir, vai ar klasikas iestudējumiem varam pacelt latiņu augstāk, likt cilvēkiem domāt. Latvijā ir daudzi režisori, kas spēj to izdarīt. Otra svarīgā lieta – NT jāveic eksperimenti, kuros piedalās jauni cilvēki un arī esošie aktieri; vajadzīgas ir arī meistarklases. Man ir cieša pārliecība, ka ar Kultūras ministrijas atbalstu mums izdotos pieaicināt labus talantus no Berlīnes, Krievijas. NT ir nepelnīti sists, jo vienīgais kritērijs ir cilvēks, kuru aizkustina NT izrādes." O. Rubenis izrādi salīdzināja ar TV raidījumu, uzsverot, ka abos gadījumos vienmēr nevar būt tikai veiksme: "Man ir liela cerība, ka ar tādiem režisoriem kā Viesturs Kairišs, Edmunds Freibergs, Indra Roga, Gaļina Poliščuka – esmu viņu jau uzrunājis – izdotos radīt teātra seju."

Turpmāko divu nedēļu, mēneša laikā direktors cer veikt teātra finanšu analīzi. Viņš uzsvēra, ka pirmām kārtām jācīnās par NT likumu, par aktieru algām, kas iestrādātas šajā likumā. H. Demakova piebilda, ka Ministru kabinets aizvakar apstiprinājis kultūrpolitikas jaunās vadlīnijas, kurās iekļauts kultūras darbinieku forumā parakstītajā memorandā plānotais atalgojuma grafiks, tātad – kas tika solīts, tiks izpildīts.

Ojārs Rubenis

Dzimis 1955. gada 1. aprīlī Smiltenē

Beidzis LVU Filoloģijas fakultāti – bibliotekārs

Strādājis rūpnīcā VEF par radioregulētāju

Latvijas Televīzijā – tautsaimniecības nodaļā, no 1988. līdz 1993. gadam – Labvakar žurnālistu grupā, veidojis populāro TV raidījumu Labvakar!

Bijis Latvijas Nacionālās operas izrāžu vadītājs

LTV Sabiedriskās nodaļas raidījumu vadītājs

SWH Rīga preses sekretārs un radošās apvienības Labvakar redaktors

1995. gada septembrī ievēlēts par Nacionālās radio un TV padomes locekli

1995. gada oktobrī ievēlēts par NRTVP priekšsēdētāju

1998. augustā minēts kā iespējamais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amata kandidāts

1999. gadā apstiprināts par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli; saglabājis NRTVP padomes priekšsēdētāja amatu

Kopš 2003. gada – pēc NRTVP padomes priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņa beigām – radošās apvienības Labvakar radošais direktors; nodarbojās ar sabiedrisko attiecību projektiem