Šoreiz tās nav domstarpības par tikai par dažām auguma kustībām vai kāda tērpa izskatu. Par to varētu diskutēt ilgi bez redzamiem rezultātiem. Lai diskusijas būtu auglīgas, jāredz problēmas sakne. Jāsaredz, kurā grāvī esam iebraukuši. Citādi laukā netiksim.

Viens no galvenajiem «klupšanas akmeņiem» ir mūsu attieksme pret savu tautas deju. Tautas deja, tāpat tautas dziesma un tautas mūzika pastāv sinkrētiskā veselumā un vieno mūs tāpat kā mūsu valoda. Dejas svētki līdz ar to ir vienojošs rituāls tautai, kur mākslinieciskās pretenzijas tikai uz vienu stilizācijas veidu nedrīkst dominēt.

Kāpēc ir pēkšņi kļuvušas sliktas mūsu gadsimtiem dejotās tautas dejas, kas rūpīgi savāktas, sakrātas Latviešu folkloras krātuves fondos? Mūsu izcilie dejas pētnieki un skolotāji M. Lasmane, E. Siliņa, J. Rinks, J. Stumbris, H. Sūna, Z. Miezītis un daudzi citi ir savus mūžus atdevuši, strādādami tautas labā. Deju svētkos jau no XX gadsimta 30. gadiem Latvijā un mītnes zemēs tika dejotas tautas dejas apdaru formā – tās pielāgojot laukuma vajadzībām, kur svarīgi arī raksti. Tapa arī jaundejas. Neliela daļa izturēja laika pārbaudi un tika nosauktas par «zelta fondu», jo bija piemērotas dejošanai Deju svētkos. Lai arī padomju periodā tautas deja netika veicināta, tomēr tā nekad netika pavisam izslēgta no Deju svētku programmām. Deju svētkos, kas notika brīvajā pasaulē, etnogrāfisko mantojumu kopa daudz rūpīgāk.

Kāpēc horeogrāfu jaunrades dejas uzreiz tiek nosauktas par tautas dejām? Tiesa, ar atrunu, ka tās esot skatuves tautas dejas, bet tad gan sanāk pamatīga putrošanās, jo nav saprotams, kas tad mēs esam par tautu? Varbūt mēs eksistējam tikai uz skatuves?

Diezgan drastiski rīkojas topošo Dejas svētku rīkotāji – piedāvājot dejot stadionā uzvedumu, kas raisa neizpratni gan pašos dejotājos, gan daļā sabiedrības.

Svētku rīkotājiem jārēķinās, ka viņu mākslinieciski ļoti stilizētā vīzija ir satraukusi sabiedrību.

Acīmredzot lielāko sabiedrības daļu nav pārliecinājis arī kaitinošais piedāvājums šūt par valsts naudu skatuves tērpus.

Satrauktas ir pašvaldības, satraukti ir dejotāji, satraukti arī konsultatīvās deju padomes locekļi. Tā intervijā TV3 horeogrāfe Ingrīda Saulīte saka, ka iecerētais uzvedums «Māras zeme» varētu būt piemērots izrādīšanai arēnā Rīga, bet ne stadionā. Ilggadējs «Dailes» dejotājs Dailonis Rudovics raksta: «Patiesi žēl, ka ejam aizvien tālāk no etnogrāfiskā pamata. Par dažu jaundeju grūti pateikt, kādas tautas, jo par latviskiem soļiem un to kombinācijām noder horeogrāfa nozagtie cittautu deju soļi.» Indianapoles deju kopas vadītāja Iveta Asons raksta man vēstulē: «Žēl, ka tieši ap LV simtgades deju uzvedumu ir radušās tādas domstarpības... Tautas deja, liekas, atstumta malā. Agrākos gados laukumā vēl redzējām mūsu tradicionālās dejas, kā arī horeogrāfijas ar latvisku elementu pamatu (piem., V. Ozola, E. Spīča u.c.) Tagad Deju svētku programma sastāv tikai no jaunām horeogrāfijām.»

Aizvien pieaugošais cilvēku satraukums par topošo Deju svētku koncepciju, kas tika prezentēta plašākai sabiedrībai 2016. gada novembra sākumā, neraisa gandrīz nekādu publisku reakciju ne no svētku rīkotāju puses, nedz arī no Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas puses. Divu mēnešu laikā nav publiski izskanējis neviens oficiāls paziņojums, nav bijusi neviena preses konference, nav bijusi nekāda publiska komunikācija par šo tēmu. Masu mediji uzreiz pievērsa uzmanību – vairāki raksti Latvijas Avīzē, ziņu sižeti LNT un TV3 kanālos, pat ļoti satraucošas intervijas LVT1 raidījumos «Kultūršoks» pēdējās divas nedēļas pēc kārtas. Nekas no tā nav varējis iztraucēt atbildīgo amatpersonu mieru.

Uzdrošinos apgalvot, ka Deju svētku rīkotājiem pietrūcis viena no kompetences svarīgiem aspektiem. Kā zināms, kompetenci veido cilvēka zināšanas, prasmes, pieredze un attieksme. Neapšaubu iesaistīto horeogrāfu, režisoru un ierēdņu zināšanas, prasmes un pieredzi. Problēmu loku radījusi attieksme.

Paviršā un pat niecinošā attieksme pret tautas deju kā mūsu deju svētku pamatu un acīmredzami autoritatīvais vadības stils.

Pieņemu, ka ir deju grupu dalībnieki un vadītāji, kam patīk Deju svētku rīkotāju piedāvājums. Jāņem vērā, ka mūsu amatierdejotāju saime ir ļoti liela un visiem nevar patikt vienādas horeogrāfijas, jo intereses un gaumes ir atšķirīgas. Mums ir gan «folkbaleta» piekritēji, gan dejotāji, kuriem tuvāks t.s. zelta fonds. Diezgan daudz ir tādu vidējās paaudzes deju grupu, kas labprāt dejo t.s. šlāgerdančus. Tie visi ir mūsdienu skatuviskās dejas stili, un tiem visiem ir viena iezīme – neliela vai nekāda saistība ar tautas deju. Deju svētkos nedrīkstētu izcelt vienu skatuves stilu, jo tad vienmēr citi būs neapmierināti.

Tautas deja mūsu tautu vieno, tāpat kā tautasdziesma un tautas tērps, tāpat kā mūsu skaistā un senā valoda.

_{Ernests Spīčs, dejas skolotājs, horeogrāfs, zinātniskās institūcijas «Biznesa kompetences centrs» pētnieks.}

Tautas un tautiskās dejas blogs:

Rakstā izmantoti avoti no tīmekļa medijos publicētajām ziņām, rakstiem, intervijām un raidījumiem par 2018. g. Deju svētkiem.

_{1. http://www.la.lv/deju-traci-daugavas-stadiona/}

_{2. http://www.la.lv/dancu-stridi-daugavas-stadiona/}

_{3. http://tvplay.skaties.lv/parraides/tv3-zinas/801040?}

_{4. http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/deju-kolektivi-neapmierinati-ar-2018-gada-svetku-repertuaru-tas-atsaucot-atmina-padomju-laikus/}

_{5. http://apollo.tvnet.lv/zinas/dejotaji-nepatikami-parsteigti-par-gaidamo-latvijas-simtgades-deju-svetku-repertuaru/781727}

_{6. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.01.2017-kultursoks.id88010/}

_{7. https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/13.01.2017-kultursoks.-svetkos-jauni--stilizeti-arheologiskie-terpi.id88535/}