Malkovičs Latvijai simtgadē uzdāvinājis zīmīgu dāvanu

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: publicitātes

Apstākļu sagadīšanās dēļ pagājušās nedēļas nogalē Latvija simtgades gadā saņēma daudznozīmīgu dāvanu no viena no spilgtākajiem 20. un 21. gadsimta amerikāņu aktieriem Džona Malkoviča, kurš Baltijas muzikālo sezonu koncertu cikla atklāšanas vakarā Dzintaru koncertzālē uzstājās ar argentīniešu rakstnieka Ernesto Sabato darbu «Ziņojums par aklajiem» - sirreālistisku, paranoisku, fantasmagorisku ceļojumu cilvēka prāta tumšākajās dzīlēs, kas nepilnā pusstundā kā ar asu žileti pāršķēla ikdienas realitāti, lai uzdotu sāpīgus jautājumus par cilvēka dabai raksturīgo ļaunumu, par Dieva esamību vai neesamību, par būt un nebūt jēgu.

Taču «Ziņojuma par aklajiem» galvenā varoņa/Ernesto Sabato/Džona Malkoviča «ziņojums» par kādu okultu «aklo sektu», kas ar visaptverošu ļaunumu valda pār pasauli ar absolūtu varu pār cilvēkiem, ir ne tikai spēcīga metafora par cilvēka dvēseles tumšajiem bezdibeņiem. Tas ir arī ļoti tiešs jautājums par šā brīža pasaules aktualitātēm un atgādinājums par vēstures salauzto likteņu grēdām, ko aiz sevis atstājuši diktatori, kuru upuris bijusi arī Latvija.

«Aklo valdīšanu» var pielīdzināt gan cilvēka nespējai domāt un saskatīt savas rīcības konsekvences, gan nespējai just empātiju pret citu dzīvu būtni, gan vispārējam ļaunumam un dažādu diktatūru un režīmu vēsturiskajam postam. Latvija viena šāda režīma aizsākumu pieminēja pagājušajā svētdienā. Bet tikai dažas dienas iepriekš – 14. jūnijā – «aklo» uzvaras gājiena sekas Latvijā, kad 1941. gadā uz gulaga nometnēm un Sibīriju tika aizdzīti vairāk nekā 15000 cilvēki. Malkoviča uzstāšanās notika laika posmā starp šiem diviem mūsu valstij traģiskajiem datumiem.

Sabiedrības akluma dēļ savulaik varu sagrāba Staļins un Hitlers, arī argentīniešu rakstnieka Ernesto Sabato dzimtene piedzīvojusi valsts sponsorētu asiņainu terorismu pret saviem iedzīvotājiem militārās huntas līdera ģenerāļa Horhes Videla vadībā pagājušā gadsimta septiņdesmit gadu beigās, astoņdesmito sākumā. Militārās huntas līderis ģenerālis Horhe Videla Argentīnā varu sagrāba 1976.gadā. Sākās režīma «netīrais karš» pret opozīciju, kura laikā līdz 30 000 cilvēku «pazuda», tika spīdzināti un nogalināti. Daudziem bija nesaprotami, kā šāds valsts sponsorēts terorisms bija iespējams modernā, stiprā progresīvā sabiedrībā, kāda tobrīd bija Argentīna.

Foto: Publicitātes

Sabato vēlāk vadīja fašistiskā režīma izpētes komisiju, kuras mērķis bija savākt liecinieku un mirušo piederīgo liecības par zvērībām. Pēc 50 000 lapām ar liecībām par cilvēku nolaupīšanu, izvarošanām, slepenajām spīdzināšanas nometnēm, masu kapiem un krematorijām Sabato dzīve pilnībā mainījās. Kādā intervijā viņš vēlāk sacīs: «Lai gan zinu, ka ļaunums ir viena no cilvēkam raksturīgām īpašībām, klasiskā nozīmē, tā man bija kā nolaišanās ellē.» Kādu brīdi Sabato bija arī aizrāvies ar komunisma idejām, taču ātri vien tām atmeta ar roku Staļina noziegumu dēļ.

«Es vairs neticu vārdiem «kreisais» un «labējais». Mūsu laikos tie zaudējuši savu nozīmi. Cilvēks var piederēt «kreisajiem» un atbalstīt koncentrācijas nometnes. Mums jāpieliek punkts šai nomenklatūrai.»

Ernesto Sabato savos darbos centies pētīt vientulību un nāvi, cerību un izmisumu, varaskāri, absolūtā meklējumus, eksistences jēgu, Dieva klātesamību un klātneesamību. Un Sabato ir apsēsts ar akluma tēmu, kura visspilgtāk atklājas viņa romāna «Par varoņiem un kapenēm» nodaļā «Ziņojumā par aklajiem». Ironiski, ka savas dzīves beigu posmā Sabato vairs nespēja rakstīt redzes problēmu dēļ un mēdza pasmieties, ka tā ir «neredzīgo sektas» atriebība. No kurienes šī apsēstība, pats rakstnieks nespēja pateikt, šīs «zināšanas» nāca no dziļākiem zemapziņas slāņiem.

Kā zināms, Holivudas leģenda Malkovičs nemēdz piedalīties viduvējās filmās. Tāpat diez vai Malkovičs uz labu laimi izvēlas valstis, kuras apmeklēt ar savu jauno izrādi «Ziņojums aklajiem», kuru nākotnē gatavojas pārvērst kinolentē.

«Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!» bija aktiera vienīgie Latvijas publikai veltītie vārdi izrādes beigās, kas tai piešķīra pavisam jaunu jēgu. Laikā, kad Latvijas simtgadei par godu tiek būvēti dažādi bezgaumīgi vides objekti un nauda tērēta ārišķīgos, nebūtiskos pasākumos, Malkoviča atgādinājums «neesiet akli!» ir labākā dāvana, kādu varētu iedomāties. Jo līdz pašām beigām mēs nezinām, vai tas, kas ar mums notiek, ir vēsture vai tikai parasta notikšana....

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu