Zaļkalniņu ģimenei no Lielvārdes diena dažkārt sākas jau četros no rīta un beidzas pat pēc pusnakts. Zaļkalniņu vecāki kopj un audzē ziedus un audzina četras meitas - Zani, Mārīti, Līgu un Ievu. Abi vecāki saskatījās, spēlējot orķestrī, lielās meitas ir dziedājušas, jau kopš sevi atceras, un tagad savās muzikālajās aktivitātēs ņem līdzi arī ģimenes mazo pasaules centriņu - četrgadīgo Zani. "Meitas ir tik dažādas kā krāsas varavīksnē," par savām atvasēm saka tētis, bet mamma piebilst - viņas dod mums otru jaunību un ir mūsu lielākais atbalsts. "Mēs esam stipra ģimene, gan priekos, gan bēdās," viņi saka. Un viņi ir stipri.

Kurš bija idejas autors tam, ka arī jūsu ģimenei jāstartē šajā konkursā? Vai grūti nācās pierunāt pārējos?

Lai cik tas būtu dīvaini, bet tieši mazā Zanīte bija tā, kura gribēja redzēt sevi televīzijas ekrānā. Uz „Zelta talantiem” nepaspējām, tāpēc māsas mierināja, ka būs cits šovs. Un tad gandrīz ”ielēcām pēdējā vagonā”, devāmies uz Jēkabpili... un tikām... Tā kā tas ir “Dziedošo ģimeņu šovs”, tad tas likās pats par sevi saprotams, ka ir jāpiedalās visai ģimenei.

Kā jūtaties pašlaik, kad šovs jau tuvojas finālam? Jums nebija viegli iziet - un no jauna atgriezties šovā...

Tas ir liels pārbaudījums mūsu ģimenei, jo ir pieredzēta visa emociju gamma - spriedze, uztraukums, cerība, prieks...

Tomēr ir liels gandarījums par paveikto! Esam iepazinušies ar daudziem jaukiem cilvēkiem, saņēmuši daudz mīļu vārdu, vēstuļu, dāvaniņu... Tas mūs stiprina.

Ar kurām ģimenēm jums ir izveidojušās vislabākās attiecības?

Mums apkārt ir tik daudz dažādu atšķirīgu ģimeņu, bet laikam jau ir taisnība, ka tie, kas dzied, to sirdīs mājo labestība un prieks. Visciešākā saikne mums ir izveidojusies ar Brūveru ģimeni un māsām.

Kas jums ir bijis visgrūtākais šajā šovā?

Mēs visi strādājam, mācāmies, ir grūti visu apvienot. Esam tik dažādi, bet ir jāsaliek galvas kopā un jāvienojas par dziesmas izvēli, par to, kāds izskatīsies mūsu priekšnesums. Ir jāmāk uzklausīt citam citu un piekāpties.

Noteikti ir bijis kāds komisks atgadījums visa šova laikā: padalieties ar mums!

Pirmajā raidījumā pirms iešanas uz skatuves Zanīte aizmiga. Ar aukstu ūdeni un papurinot pamodinājām.

Zanīte pamodās, nodziedāja, bet no rīta vaicāja: ”Vai mēs tikām tālāk?” - jo no visa tā, kas notika, neko neatcerējās.

Kas ir trīs vārdi, kas raksturo jūsu ģimeni?

Stiprums, vienotība, prieks, bet tam visam ir atslēgas vārds – mīlestība.

Kādas tradīcijas ir tuvas jūsu ģimenei?

Mēs daudz ko darām kopā - makšķerējam, sēņojam, strādājam, atpūšamies un, protams, dziedam.

Pirms uzstāšanās jums ir kādas tradīcijas, rituāli, kas nes veiksmi?

Sakārtotas domas un dvēsele nes veiksmi.

Kādas ir domas par žūrijas darbu - kritiku? Un kā vērtējat skatītāju balsojumu - vai tas maz spēj būt objektīvs?

Žūrija ir žūrija, nav mūsu kompetence to apspriest. Uzmanīgi uzklausām viņu teikto. Attiecībā pret mums žūrija ir bijusi labvēlīga. Mēs nezinām, neredzam skatītāju balsojumu tabulā, bet sirdī jūtam lielu atbalstu.

Citi uzskata, ka jūsu ģimenes “trumpis” ir mazā Zanīte...

Zanīte nav ne mūsu trumpis, ne talismans. Zanīte ir mūsu mazā māsa, kura ir līdzvērtīga mums.

Viņa vēl ir maza, viņai ir tikai četri gadiņi, bet viņa šo šovu uztver ļoti nopietni, ar pilnu atbildību tam gatavojas.

Ja jums tomēr nāktos pamest šovu - kam jūs novēlētu uzvaru?

Stiprai, dziedošai ģimenei. Tomēr šajā šovā nevar būt uzvarētāji vai zaudētāji... Izbalsošana nenozīmē zaudēt! Tas ir tikai šovs, ģimenes turpinās dziedāt, visiem tas ir bijis liels pārbaudījums un visi ir ieguvēji.

Ko jums ir devis šis šovs? Atziņas....

Mīlestība ir visskaistākā melodija, ko cilvēks var savā dzīvē izspēlēt.

Šovs mums ir devis rūdījumu.

Vēlējums pašiem un pārējām ģimenēm....

Būt stipriem, vienotiem, saudzēt vienam otru, sildīties mīlestībā un tad atnāks arī prieks. Visam, kam pieskaras mīlestība, viss izdodas.