Publicētajā materiālā (skatīt resursos) norādīts, ka klausītākās radiostacijas Latvijā rudenī bijušas "Latvijas Radio 2", "Latvijas Radio 1" un ''Radio Skonto". Vislielāko auditorijas pieaugumu kopš vasaras, pakāpjoties no septītās uz ceturto vietu, piedzīvojusi stacija "Krievijas hiti", jeb "Russkoe Radio", bet vasarā ceturtā klausītākā radiostacija "Radio SWH" rudens periodā ieņem piekto vietu.

Tomēr tas nav viss. Decembra sākumā pēc šiem "TNS Latvia" datiem sestās klausītākās radiostacijas "European Hit Radio" vadītājs Uģis Polis savā blogā radiostacijas mājaslapā paziņoja, ka "EHR" nu ir kļuvusi par populārāko komercradiostaciju Latvijā. Tas samulsināja radio aizkulišu nepārzinātājus, jo pētījumu aģentūras rangā tai priekšā atrodas divas citas komercradiostacijas - "Radio Skonto" un "Radio SWH". Taču, kā noskaidrojām, starp vārdiem "klausītākais" un "populārākais" radio biznesā ir liela atšķirība.

Popularitāte svarīgāka par klausīšanās laiku

Uģis Polis. Foto: LETA

Sarunā ar TVNET Polis skaidro, ka radio tirgū ir divi galvenie rādītāji – popularitāte (reach), kurā tiek mērīts klausītāju skaits un klausīšanās laiks (share), kas uzrāda, cik procentu no visa klausīšanās laika attiecīgās radiostacijas klausītāji ir pavadījuši pie radio. Visiem publiski pieejams ir tikai pēdējais rādītājs, jo "TNS Latvia", pamatojoties uz konfidencialitāti, atsakās izpaust klausītāju skaitu. Tas tiek atstāts katras konkrētās radiostacijas ziņā - gribat stāstiet, gribat - nestāstiet.

"Pēc šā [share] rādītāja citas komercradiostacijas ir populārākas, taču tirgū tiek pirkti klausītāji, nevis laiks, ko viņi klausās radio."

Savu teikto "European Hit Radio" vadītājs ilustrē ar piemēru: "Vienai stacijai ir viens klausītājs, kas klausās to 11 stundas, bet otrai desmit klausītāji, kuri katrs klausās pa vienai stundai, kas kopsummā veido desmit stundas. Jautājums: kura stacija ir populārāka? Atbilde: populārāka ir tā stacija, kurai ir desmit klausītāji, jo tā ir desmit reizes populārāka par otru staciju. Savukārt klausīšanās laika ziņā pārāka būs tā radiostacija, kurai summā ir 11 stundas no visa klausīšanās laika." "Eiropas Hitu Radio" auditorija rudens periodā bijusi aptuveni 257 400 klausītāju.

"TNS Latvia" nepiekrīt, ka reitingi tiek mērīti ar novecojušām metodēm

Mārtiņš Traubergs. Foto: LETA

Atgādināsim, ka 31.augustā Polis publicēja savus novērojumus par jaunizveidotās raidstacijas "Radio 101" ietekmi uz tirgu. Toreiz gan šī, gan arī konkurentu, "Radio SWH" pārstāvji, TVNET norādīja, ka uz cilvēcisko faktoru balstītā "TNS Latvia" dienasgrāmatu metode ir novecojusi un, pēc "Radio 101" zīmola vadītāja Ilgvara Rukera teiktā, "paver iespējas dažādām spekulācijām". Bet pētījuma aģentūras pārstāvji nevēlas tam piekrist.

"Es nesauktu šo metodi par novecojušu. Es teiktu, ka pasaules tirgū ir pieejamas daudz precīzākas iespējas nomērīt radio auditoriju,"

sarunā ar TVNET teic "TNS Latvia" mediju pētījumu projektu direktors Mārtiņš Traubergs. Viņš atklāj, ka dienasgrāmatu metode joprojām tiek izmantota daudzās valstīs, tostarp arī Vācijā, Francijā un Itālijā.

Kā veidojas Latvijas radiostaciju reitingi?

Signe Hokonena. Foto: LETA

Dienasgrāmatu metode darbojas šādi - aptaujā tiek uzrunāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Tā balstīta uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju sadalījumu pēc dzimuma, vecuma, tautības kā arī reģiona un tiek attiecīgi proporcionāli sadalīta. Respondentiem uz vienu nedēļu tiek izsniegtas dienasgrāmatas, kurās viņiem katru dienu ik pa 15 minūtēm jānorāda tas, kāda radiostacija tiek atskaņota.

"Dienasgrāmata jāaizpilda neatkarīgi no tā, kur viņš ir klausījies radio – vai tas būtu darbā, internetā, vai mašīnā... Ja viņš ir dzirdējis kādu staciju, viņam tā ir jāatzīmē." Lai tā iekļautos statistikā, radiostacija jāklausās vismaz astoņas minūtes – vairāk nekā puse no minimālā pie radio pavadītā 15 minūšu laika.

"Tā ka, jā, mēs mērām arī internetu,"

apliecina Signe Hokonena, "TNS Latvia" vecākā klientu vadītāja.

Vairums raidstaciju nav gatavas investēt jaunās PPM metodes ieviešanā

Alternatīva dienasgramatu metodei ir "Portable People Meter" (PPM) - peidžeri, kas uztver un nomēra kodētu radio signālu, pēc kā varētu noteikt auditorijas. Elektronikas iekārta ir daudz precīzāka, jo tajā vairs nav iesaistīts pats respondents, kurš apgalvo, ka klausījies radio. Tomēr arī tai esot mīnusi. Viens no tiem – nav zināms, kurā vietā persona dzird radio.

Atsevišķās valstīs PPM metodes ieviešana sākta kopš 2006.gada. Lielākās valstis, kurās radio reitingi tiek mērīti ar PPM, ir ASV, Kanāda un Lielbritānija, un uz to pāriet arī Skandināvija. Latvijas radiostacijām 2008.gada sākumā prezentētā metode te nav ieviesta viena iemesla dēļ – lielākā daļa raidstaciju apliecinājušas, ka nav gatavas investēt lielus līdzekļus pētījuma attīstīšanā. Kopējās PPM izmaksas mērāmas vairākos simtos tūkstošu eiro.

""TNS" ir gatavs ieviest jebko, kas ir pieejams pasaulē. Mēs taisām pētījumus klientiem, nevis sev,"

uz izskanējušo kritiku atbild Traubergs. Viņš apliecina, ka kompānija ir gatava investēt vairākus simtus tūkstošus latu, ja ir garantēts, ka izmaksas tiek segtas trīs līdz piecu gadu laikā, tās tiek sadalītas. "Izmaksas ir jāsedz industrijai – tās ir mediju aģentūras un radiostacijas. Agri vai vēlu tas notiks. Grūti vienīgi paredzēt to, kad," viņš norāda.

Visticamāk, nākamgad, kad jau būs saskatāmas ekonomisko problēmu beigas, radiostacijas tiks uzrunātas par jaunās sistēmas ieviešanu. Viss lielā mērā atkarīgs no reklāmas tirgus attīstības - ja tas ies uz leju, radiostacijas diezin vai būs gatavas maksāt.

Foto: TNS