Godinot 1991.gada barikāžu aizstāvjus, Latvijas Televīzija (LTV) janvārī trīs piektdienas pēc kārtas piedāvās triju emocionālu un uzziņas bagātu dokumentālo filmu izlasi, kas uz tā laika dramatiskajiem notikumiem Baltijā ļaus atskatīties no 21 gada distances, pastāstīja televīzijas pārstāve Ieviņa Ancena.
«Janvāra kauja»
Viens no darbiem būs pērn Lietuvā uzņemtā dokumentālā filma «Janvāra kauja», kuru veidojusi Virginija Motjejūniene un Jozs Saboļus. Filma LTV1 programmā iekļauta tieši Lietuvas vēsturei liktenīgajā dienā – piektdien, 13.janvārī, plkst. 19.30.
Filmā izmantoti līdz šim arhīvos glabāti materiāli, kā arī intervijas ar tolaik televīzijā un radio strādājošajiem. Filmas veidotāji brīdinājuši, ka kinolente satur šokējošus un nepatīkamus kadrus.
«Tēvu barikādes»
Latvijas barikāžu atceres dienā – piektdien, 20.janvārī, plkst. 19.20 – LTV1 ēterā būs režisora Zigurda Vidiņa un scenārija autora Viestarta Vidiņa filmas «Tēvu barikādes» televīzijas pirmizrāde.
Filmu veido septiņi stāsti par 1991.gada barikādēm Rīgā, kā arī to atskaņām mūsdienās. Tās veidotāji apskata dažu šā notikuma dalībnieku likteņus un pārdomas tagad, kad barikāžu laika cerības ir realizējušās un kristalizējušās gan pozitīvā, gan negatīvā veidā.
«Pirms divdesmit gadiem burtiski nedēļas laikā mainījās mana uztvere par Latviju, Latvijas iedzīvotājiem un savā ziņā pašam par sevi. Piecdesmit tūkstoši cilvēku spēja sanākt kopā uz barikādēm un aizstāvēt sapni – sapni par Latvijas neatkarību, neskatoties uz jebkādiem ārējiem uzspiestiem apstākļiem.
Šajā filmā es mēģināju apskatīt, kas tieši šajā nedēļā notika un kā šī nedēļa ir izmainījusi barikāžu dalībnieku un manu dzīvi,»
pastāstīja režisors Zigurds Vidiņš.LASI TVNET: Uz lielā ekrāna Zigurda Vidiņa "Tēvu barikādes"
Mūziku filmai sarakstījis komponists Mārtiņš Brauns.
«Gvido Zvaigzne». Foto: Ekrānuzņēmums
«Gvido Zvaigzne»
Televīzija demonstrēs arī režisores Dzintras Gekas un scenārija autora Agra Redoviča pagājušajā gadā uzņemto filmu «Gvido Zvaigzne» 27.janvārī plkst. 19.40.
Stāsts par viņu satur arī citus nozīmīgus aspektus, kas ļauj parādīt gan personisko traģēdiju, gan jauna, radoša cilvēka problemātisko eksistenci laikmeta lauzumā.
«Tieši Gvido Zvaigzni Juris Podnieks izvēlējās par operatoru savai unikālajai lielfilmai «Mēs» par padomju impērijas sabrukuma periodu. Savas būtības meklējumi, mīlestība, laika izjūta un aizrautība. Daudzi tolaik centās būt brīvi attieksmē pret dzīvi un iekšējā pārliecībā. Gvido Zvaigzne bija ceļā uz sevi, uz personības pilnību. Liktenis neļāva noiet šo ceļu līdz galam. Taču viņa dzīves notikumu un vērtību ķēde ir uzskatāms paaudzes centienu modelis. Tāpēc filma par viņu ir filma par viņa laiku,» norādīja filmas veidotāji.
Filmā izmantota Arvo Pērta un Pētera Vaska mūzika.
