Dokumentālās filmas autori ir TV3 Ziņu žurnāliste Kristīne Žilde, kura vēl pavisam nesen skatītājiem piedāvāja raidījumu «Molotova kokteilis», operators Rolands Polītis un producents Alvils Vīksne.

Eiropas šūpulis vai kaps?!

Grieķiju dēvē par Eiropas civilizācijas šūpuli. Grieķu mitoloģija ir gūlusi Vecā kontinenta filozofijas pamatos. Tagad mīti ir pavisam citi – grieķus uzskata par slinkiem anarhistiem, kuri negrib atteikties no dzīvošanas uz parāda, 13. un 14. algas, arī daudzām piemaksām. TV3 Ziņu dienesta dokumentālās filmas mērķis ir kliedēt mītus un paskatīties uz notiekošo Grieķijā no citas puses.

Dokumentālās filmas centrā būs divu visai atšķirīgu grieķu liktenis – bankas ierēdnis un operdziedātāja. Dažādi cilvēki, dažādas vides, dažāds redzējums uz notiekošo un situācijas risinājumu, uz tagadni un nākotni. Tomēr abi ir vienisprātis – tā turpināties nedrīkst.

Filmas veidotāja Kristīne Žilde stāsta: «Mēs tikāmies ar tiem, kuri piedalījās Atēnu grautiņos, tiem, kuri iztiku pelna uz ielas, un tiem, kuri palikuši viedokļa mazākumā - grieķu uzņēmējiem un baņķieriem. Viņi brīnās, kāpēc valsts nebankrotēja jau pirms 10 gadiem. Bet visus vieno apziņa, ka valstis jau no kartēm nepazūd. Arī Grieķija izķepurosies.»

Pasaka par sienāzi

Filmas producents Alvils Vīksne: «Sākotnēji man tāpat kā, šķiet, daudziem eiropiešiem, radās visai negatīvs priekšstats. Pirmā asociācija - fabula par sienāzi un skudru. Grieķu sienāzis visu vasaru nobumbulēja, čīgādams vijoli. Tikmēr čaklā vācu skudriņa uzkrāja bargajai ziemai. Bet radās jautājumi - kāpēc grieķi tā ienīst vāciešus, kuri atšķirībā no skudras neizdzina sienāzi laukā, ziemas aukstumā? Vai vāciešu aizdevums tiešām ir tik nesavtīgs? Kā grieķi iegrima šādos parādos un kāpēc tagad demolē paši savu zemi? Vai viņiem dotas izvēles iespējas? Un kā viņi skatās uz latviešiem, kuri arī visai smagi cieta krīzē? Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, atradām iespēju doties turp.»

Protestu anatomija

Filmas autori Atēnās atradās laikā, kad sākās kārtējais plašu nemieru vilnis. Pēdējais piliens grieķu pacietības kausā bija kāda sirma profesora pašnāvība Parlamenta priekšā. Viņš negribēja samierināties ar to nākotni, ko bija spiests atstāt saviem mazbērniem. Īsi pēc tam TV3 Ziņu filmēšanas grupa kļuva par aculieciniekiem, kā piemiņas brīdis ar svecīšu liesmām dažu stundu laikā pāraug grautiņos, kuros nu jau liesmoja nevis sveces, bet mājas.

Filma ir arī protestu anatomijas pētījums – kā miermīlīga viedokļu paušana dažu stundu laikā eskalējas līdz asiņainām sadursmēm. Filma ir arī mēģinājums izprast, vai ceļš ko gāja latvieši, paklausīgi izpildot aizdevēju prasības un nonākot parādu jūgā, bijis pareizais. Vai tomēr samierināties nevajadzēja...

Nedēļas laikā, kas tika aizvadīta Grieķijā, TV3 filmēšanas grupa tikās gan ar valdības ministriem, gan arodbiedrību līderiem, arī ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem un anarhistiem. Dokumentālās filmas autori bijuši gana drosmīgi, lai filmētu vietās, kurās atrasties nebūt nebija droši.

Kā novērojusi Kristīne Žilde: «Ir jādomā kā grieķim, lai grieķi izprastu. Tur arī slēpjas problēmas būtība - nedz vāciešiem, nedz holandiešiem, nedz Starptautiskajam Valūtas fondam nav saprotama dienvidnieka daba, kurā emocijas ņem virsroku pār ekonomiskiem aprēķiniem. Kamēr netiks atrasta kopīga valoda, grieķis vācietim būs sliņķis, bet vācietis grieķim - okupants, kurš vēl nav norēķinājies par Otrā pasaules kara postījumiem. Grieķi šobrīd ir aizvainoti... kā nekad. Satikām inteliģences cilvēkus, kuri atklāti atzina - ja valdība neiestāsies par tautu, viņi paši būs gatavi nodedzināt Atēnas, jo tādā gadījumā grieķi vairs nebūšot pelnījusi savu valsti. Atšķirībā no citām tautām, šeit to domā nopietni.»

Skatieties TV3 Ziņu dienesta dokumentālo filmu «13. alga. Mīts par Grieķiju» 28. aprīlī plkst. 20 TV3!