«UgunsGrēks» TV ekrānos tiek rādīts astoto sezonu un kļuvis par kulta seriālu. Kā seriāla veidotājiem izdodas tik ilgu laiku piesaistīt skatītāju uzmanību, ka seriāls joprojām ir TV skatītāko pārraižu topa virsotnē?

Īstenībā grūts jautājums. Mēs paši sev šo jautājumu uzdodam ikdienā. Nesaprotam - kur ir tas fenomens!? Laikam jau tas ir darbdienu ikvakara rituāls, pie kura cilvēki ir ļoti pieraduši. Pēc smagas darba dienas cilvēki vienkārši bauda seriālu un atslēdzas no visām ikdienas problēmām. Turklāt nav mazsvarīga arī seriālā spēlējošo aktieru plejāde. Tas viss kopumā veido to pozitīvo momentu, to vilni, uz kura mēs joprojām esam.

Ik pa brīdim seriālā parādās jauni personāži; vai nebaidāties, ka varat zaudēt reitingu, jo skatītāji jau ir pieraduši pie esošajiem varoņiem?

Bez tiem jaunajiem varoņiem jau nevar, kaut kam jau ir jāmainās, lai seriālā situācijas iet uz priekšu un attīstās. Vai arī ik pa laikam ir jāatgriežas vecajiem varoņiem, kā, piemēram, tas notiek ar Fēliksu (atveido Ģirts Ķesteris – red. piez.), kurš periodiski atbrauc no Murmanskas pie brāļa Leona. Un seriālam atkal rodas jauna elpa.

Pēc kādiem kritērijiem seriālam izvēlaties aktierus – jaunpienācējus?

Protams, ir svarīga loma, kas aktierim ir jāpilda. Aicinām aktierus uz provēm, kas notiek tepat seriāla viesnīcas telpās, un tad arī notiek izšķiršanās par konkrētās lomas atveidotāju. Reizēm gadās, ka aktieri pasaucam tikai uz pāris epizodēm, jo tā pieprasa konkrēta loma. Taču mēdz gadīties, ka scenārija autori šajā lomā ierauga kaut ko vairāk un turpina rakstīt aizvien jaunus notikumus lomai, kas sākotnēji bija domāta kā neliela epizode. Nav jau nekāds noslēpums, ka seriāla scenārijs top paralēli seriāla filmēšanai.

Jāmin Zentas (aktrise Regīna Devīte – red. piez.) piemērs. Pašos seriāla pirmsākumos aktrise bija atnākusi, lai nospēlētu epizodisku lomu. Taču viņas atveidotā varone bija tik garšīga, ka lielākajai daļai skatītāju

Zenta ir kļuvusi par vienu no mīļākajiem «UgunsGrēka» tēliem.

Daudziem seriāla aktieriem «UgunsGrēka» filmēšanai speciāli iekārtotā viesnīca jau kļuvusi par otrajām mājām.

Ir aktieri, kas nofilmējas no rīta, tad aizbrauc uz teātri un vakarā atkal atgriežas. Seriāls ir ikdienas produkts, tādēļ šie aktieri ir vajadzīgi daudz un dikti.

Seriāla sižetos pat ēdiens ir īsts, tas nozīmē, ka butaforijas neizmantojat.

Jā, mums ir brīnišķīga rekvizitore Maija Ieviņa, kura rūpējas par tā saucamo «alkoholu», kas pieejams viesnīcas kafejnīcā, kura vāra zupas Mildiņas (aktrise Ilze Vazdika – red. piez.) vietā un no rītiem dodas uz tirgu, lai iegādātos svaigu pārtiku. Seriāla viesnīcas kafejnīcā vienmēr ir klāts zviedru galds ar bagātīgiem ēdieniem, ko redzam arī seriāla sērijās. Un tikai tad, kad pilnībā nofilmēta konkrēta epizode, aktieris drīkst notiesāt sagatavoto maltīti, jo bieži vien gadās, ka vienu epizodi ir jāpārfilmē vairākas reizes.

Filmējot seriālu jau astoto sezonu, noteikti izveidojusies iespaidīga garderobe ar seriāla varoņu tērpiem?

Jā, tā ir. Seriāla personāži skatītājiem ļoti ilgi paliek atmiņā un asociējas ar konkrētu ģērbšanās stilu. Iespējams, nākotnē varēs arī kādu tērpu izstādi sarīkot, lai gan neesam vēl par to domājuši.

Vai seriāla viesnīcā tiek mainīts arī interjers?

Jā, ik pa laikam notiek kādas pārmaiņas. Izveidojam jaunas telpas vai pārveidojam jau esošos viesnīcas numuriņus. Seriāla viesnīcas apartamentus ir iekārtojusi scenogrāfe Inta Zaļkalna. Ja tiek kādas lielākas pārbūves plānotas, tad aicinām viņu palīgā. Viesnīcas interjera priekšmeti ir mūsu sponsoru sarūpēti.

Jums, seriāla veidotājiem, tāpat kā mediķiem ir jādod zvērests un pat radiniekiem nevarat stāstīt, kā attīstīsies seriāla notikumi?

Mēs noteikti daudz vairāk zinām nekā skatītāji. Tas ir tikai normāli, ka nevaram stāstīt seriāla notikumu gaitu saviem draugiem un radiniekiem. Tik tiešām tas ir firmas noslēpums, un seriāla veidotāju komanda ir diezgan klusa un noslēgta, un par seriāla lietām mēs nerunājam. Mums tiek sūtītas dažāda satura vēstules, un no malas cenšas mūs visādi iespaidot. Iepriekšējā sezonā bija stāsts par to, kurš no seriāla varoņiem ir nogalinājis Rasu (aktrise Liene Gāliņa – red. piez.). Tika veidots pat totalizators ar naudas likmēm par to, kurš tad nogalināja Rasu. Man arī zvanījuši nopietni cilvēki, kas nav saistīti ar TV, un lūguši, vai es nevaru pačukstēt, kāda ir pareizā atbilde. Arī aktieri bija saņēmuši vēstules, kurās cilvēki gribēja noskaidrot pareizo atbildi, skaidrojot, ka viņiem šī naudiņa esot šausmīgi vajadzīga, lai atdotu parādus un ar banku norēķinātos.

Seriāla aktieri intervijās ir atzinuši, ka viņu popularitātes reitings ir strauji audzis, pateicoties «UgunsGrēkam». Viņi līdz ar to ir vairāk pieprasīti darba tirgū.

Viennozīmīgi!

Seriālu veidojat astoņas sezonas, vai nav iestājusies rutīna?

Mums, «UgunsGrēka» veidotājiem, aizvadītajā vasarā bija jauns projekts – seriāls «Ēnu spēles». Visu vasaru filmējām jauno seriālu, un tas mums lika asinīm straujāk riņķot. Tagad baudām darba augļus un ceram, ka arī skatītāji to novērtē. Negribu teikt, ka, veidojot «UgunsGrēku», ir iestājusies rutīna, bet šad tad vajag arī kaut ko pamainīt.

Vai «UgunsGrēks» līdzīgi kā savulaik populārie seriāli «Santa Barbara» vai «Hameleonu rotaļas» tiks filmēts ilgus gadus?

Mēs drīzāk mēģināsim seriālu saglabāt kvalitātes robežās un nespiedīsim uz kvantitāti. Kad jutīsim, ka vairs nespējam un nevaram, tad arī žogs jāpaceļ.

Kā sadzīvojat ar kaislīgākajiem seriāla faniem, kuri noteikti cenšas nokļūt seriāla filmēšanas laukumā?

Drošības apsvērumu dēļ nevēlamies afišēt, kur notiek seriāla filmēšana.

Mums jau bija viens nepatīkams atgadījums, kad rūdīts zaglis apzaga mūsu filmēšanas laukumu.

Diemžēl mēs tādā sabiedrībā dzīvojam.

Kā ar ekskursijām, vai ekskursantu grupa varētu iekļūt un apskatīt slaveno seriāla viesnīcu?

Ja manu tālruņa numuru ir atradis svešs cilvēks un viņš zvana un lūdz ekskursiju, es parasti neatsaku. Nesen mani sazvanīja kāda enerģiska skolotāja, kura ir apzvanījusi vairākus cilvēkus, līdz tikusi līdz manīm. Nu kā lai es atsaku, ja skolēni speciāli brauc uz Rīgu un grib apskatīt seriāla filmēšanas laukumu. Nekad arī neatsakām ekskursijas veco ļaužu pansionātiem vai sociālo māju iemītniekiem.

Principā mums nav durvis vaļā: «Lūdzu, visi nāciet!» Mēs jau to nevaram fiziski atļauties, tad mums vēl jāpieņem darbinieki, kas visu sakārto pēc ekskursantu apmeklējumiem un atbild par drošību, jo filmēšanas laukumā var paklupt aiz vadiem, kas iet pa grīdu, vai uz galvas var uzgāzties kāds lukturis.