Mēs visi atceramies vietu filmā «Matrix», kur aģents Smits skaidro, ka roboti, kas tagad valda pār zemi, radījuši perfektu virtuālu pasauli saviem cilvēku vergiem, kurai cilvēki vienkārši netic. Roboti būtu varējuši sev aiztaupīt daudz pūļu, ja vien būtu noskatījušies pēdējā gadsimta populārākās kinolentes, jo, iztēlojoties rītdienas pasauli, cilvēkiem prātā ir tikai drūmākie scenāriji. Lai gan šie paši minētie roboti nespēja izdomāt, kā mākoņainā dienā iegūt saules enerģiju, tāpēc kas zina – varbūt viņu perfektās pasaules tēlojums būtu bijis vēl tumšāks nekā tas, ko redzējām tālākminētajās filmās.

10. «Trakais Makss 2» (Mad Max 2)

Vispārīgi runājot, filmas ar drūmu nākotnes redzējumu ir dalāmas divās kategorijās, kuras patiesībā ir viena un tā pati kategorija, cita ir tikai vide – pirmā ir šaušalīga, pārapdzīvota pilsēta, bet otrā – neapdzīvota tukšaine, kurā patrulē slepkavojoši marodieri. Pēc būtības šīs ir vienīgās iespējas, un, kolīdz tas ir skaidrs, tukšaines versijas nākotnes tēlojums sāk griezties kā ar benzīnu darbināma ballīšu mašīna. Protams, viss ir iznīcināts un dzīvot nozīmē nemitīgi cīnīties par izdzīvošanu, bet... šāda cīņa norisinās uz nebeidzami garām šosejām, traucoties lielā ātrumā, turklāt, ja esi slikto puišu rindās, tev jāizturas kā maniakam un jāvalkā kostīms, kuru geju un lesbiešu apvienība ir atmetusi kā pārāk ārišķīgu.

9. «Mākslīgais intelekts» (A.I.)

Kā mēs visi zinām, nekas tā pa īstam no interneta netiek izdzēsts. Tāpēc var domāt, ka brīdī, kad roboti pārņems varu pasaulē, šis Top 10 saraksts vēl būs atrodams mūsu elektroniskajiem pavēlniekiem par prieku.

Lūdzu, nesūtiet mani uz azbesta nāves raktuvēm – esmu jūsu pusē!

Skat, es iekļāvu «Mākslīgo intelektu» kā vienu no drūmajiem pasaules redzējumiem, lai gan no cilvēku skatpunkta tas šķiet visai labs – tik tiešām, kāda vaina ir robotu šķaidīšanai un pļāpājošiem robotveidīgiem seksa vergiem? Un huligāni dara pāri nevis cilvēkbērniem bet robotiem. Cik drūma tad ir šāda nākotne no robotu skatpunkta! Pat ja līdzināties Džūdam Lovam un visu dienu iesaistāties intīmos kontaktos ar pievilcīgām sievietēm, jūs tik un tā attapsieties bēguļojot pa brutālu tukšaini, kuras iemītnieki ir īsti robotu nīdēji. Un no kā jūs mūkat? No gaisa balona, kas izskatās pēc mēness. Ak vai!

8. «Cherry 2000»

Iztēlojieties pasauli, kurā vienīgā vieta, kur iespējams dabūt rezerves daļas savam «iPhone», ir briesmīga, tomēr viegli sasniedzama radioaktīva tukšaine. Bet tas vēl nav viss, šajā nākotnē jūs ar savu «iPhone» varat iesaistīties intīmos sakaros. Labi, tas nav gluži «iPhone», bet gan robots – seksa lelle – bet, līdzīgi kā «iPhone», ja mēģināt ar to nodarboties ar seksu, atrodoties peļķē, jūs to salauzīsiet. Laikam seksa leļļu apkopes centrs atrodas jau minētajā tukšainē zemo darbaspēka izmaksu dēļ, kas šo padara par pietiekoši drūmu nākotni, pirms vēl esat aptvēris, ka filmas reklāmas rullītī Lorenss Fišborns tēlo sava veida tehnoloģisko suteneru un fona mūzika ir ņemta no klasiskā mīlas stāsta «Taksists».

7. «Pastnieks» (The Postman)

Filma nedaudz nokavējusi laiku, kad Arnolds Švarcenegers varēja lietot tādus stilīgus saukļus kā «īpašā piegāde» (mājas uzspridzināšana) vai «vienas nakts ekspresis» (pārbraukšana pāri sliktajam ar tanku), tā vietā šajā filmā galvenajā lomā bija Kevins Kostners, tēlojot pastnieku drūmā tukšainē tālajā 2013. gadā. Šīs filmas pamatojums bija jo īpaši muļķīgs ar to, ka bez interneta iepirkšanās pakalpojumiem pastniekam šādā pasaulē nebūtu ko piegādāt. Daļa no joka šajā drūmajā nākotnē ir tas, ka no šejienes mēs nokļuvām tur. Bet filma sākas ar vienkāršu «viss sabruka, visi ballējās, un ar visiem mēs domājam brutālus maniakus – izdzīvotājus», kas nudien nav pietiekoši.

6. «Amerika 3000» (America 3000)

Būsim godīgi – es neesmu redzējis pat sekundi šīs filmas. Viss, ko aptuveni divreiz nedēļā esmu redzējis (laika gaitā no 1994. līdz 2003. gadam), ir šīs filmas «VHS» vāciņš manas vietējās videonomas plauktos. Uz vāciņa es neredzēju neko vairāk kā kārtējo lēto postapokaliptisko «Trakā Maksa» atdarinājumu, kas filmēts akmeņlauztuvē un kura aktieri izraudzīti no lielāko neveiksminieku bara –

izirušās drēbēs ģērbts mērkaķis ar magnetofonu uz pleca, vicinot pussaplēstu ASV karogu.

Man ir vienalga, vai šīs filmas turpinājumā nākotne tiek tēlota kā nebeidzama pludmales ballīte un valsts himnā iepītas neķītras frāzes (saskaņā ar filmas reklāmas rullīti – filmas sižets ir tieši tāds), es to neskatīšos ne par kādu naudu.

5. «Bada spēles» (The Hunger Games)

Paldies Dievam, tie vairs nav astoņdesmitie, citādi Ketnisa Everdīna (Katniss Everdeen) un viņas ģimene mitinātos tukšainē vai vēl vienā pamestā akmeņlauztuvē. Neļaujiet sevi apmuļķot ar skaistajām ASV mežu ainavām – šī filma ir un paliek kārtējais astoņdesmito gadu postapokaliptisko filmu atdarinājums, kur sabiedrībā ir sabrukums un izvirtušie bagātnieki medī vājos un nabadzīgos sava prieka pēc. Tieši šā iemesla dēļ jāsāk domāt par «sabrukušas sabiedrības» definējumu Holivudas izpratnē, ņemot vērā, ka

situācija, kur bagātnieki izmanto nabagos sava prieka pēc, nav nekas nedzirdēts

mūsdienu kontekstā.

4. «Soilenta zaļais» (Soylent Green)

Atgriežoties lielpilsētā, dzīve nav rožu lauks, it īpaši ņemot vērā, ka teorētiski rožu lauks ir ēdams, bet «Soilenta zaļajā» ēdienkartes saturs ir skaidrs. Runājot par kanibālismu, ir jāsaprot, ka tā nevar būt ilgtermiņa stratēģija – kolīdz sāc ēst citus cilvēkus, tu pārstāj pats būt cilvēks. Tāpēc arī filmas beigās (nesakot neko priekšā) rodas iespaids, ka šis ne pārāk pārliecinošais stāsts par tuvas nākotnes pārapdzīvotības problēmām padara šo par Čarltona Hestona (Charlton Heston) triloģijas stūrakmeņiem (pārējie – «Omega cilvēks» (The Omega Man) un «Pērtiķu planēta» (Planet of the Apes)). Vismaz abās pārējās filmās pastāvēja cerība, ka inteliģentais cilvēks varētu izdzīvot – bet šajā tēlojumā sabiedrība sevi apēd no iekšienes, līdz atlicis vairs - nekas.

3. «Terminators» (The Terminator)

Īsas, briesmīgas nākotnes ainas, kuras sagaida visus pirmajā «Terminatora» filmā, itin labi iederas kopējā 80. gadu tukšaines ērā – ne vien pasaulē valda pilnīgs haoss, bet visur staigā roboti – slepkavas, tāpēc – ja pēc piektdienas ballītes būsi savu galvaskausu aizmirsis ārā, tie tam noteikti uzkāps. Tukšaine, ko redzam «Terminators: Glābšana» (Terminator: Salvation) versijā, kur nemiernieku rokās ir kaujas lidmašīnas un zemūdenes, vairs nav tik interesanta.

2. «Ceļš» (The Road)

Atceraties vecos, labos laikus, kad tukšaine bija pilna ar foršiem mutantiem un slepkavojošiem robotiem, aizraujošām pakaļdzīšanās ainām un puskailiem, pievilcīgiem cilvēkiem? Tagad tā ir nebeidzama gruzdošu atkritumu kaudze, kur visi pārējie ir kļuvuši par kanibāliem un tavs vienīgais kompanjons ir mazs puika, kurš nebeidz uzdot stulbus jautājumus tā vietā, lai sagādātu jums kārtējo pudeli alkohola. Tiek lēsts, ka scenārija autors Kormaks Makartijs (Cormac McCarthy) sarakstījis šo ārkārtīgi depresīvo «Elijas grāmatas» pakaļdarinājumu (Kromaka fani – tas bija joks, brāļu Hagsu fani – tas bija kompliments), domājot par to, ko būtu spējīgs darīt, lai pasargātu savu dēlu no briesmām, turpretī dēls, iespējams, būtu bijis daudz laimīgāks, ja viņa tēvs būtu sarakstījis bestselleru ar nosaukumu «Mans dēls ir ļoti foršs – jums noteikti vajadzētu ar viņu pārgulēt, ja viņš to lūdz».

1. «Pavedieni» (Threads)

Pastāv aptuveni septiņdesmit miljoni iemeslu, kāpēc šī 1984. gada filma, kurā lietišķā veidā attēlo to, kā kodolkarš ietekmētu dzīvi Lielbritānijā, ir visdrūmākais līdz šim sacerētais nākotnes tēlojums. Aizmirstiet par drāmu, cilvēku pūliņiem vai mīlestības spēku – šajā filmā skaidri pateikts: ja kāds jums uz galvas uzmetīs atombumbu, nevienai no šīm lietām nebūs nekādas nozīmes un kopš tā brīža tava dzīve būs nebeidzama aršanās pa atkritumiem, apkārt mētājoties sakropļotiem cilvēku līķiem, un visas civilizācijas vērtības, kuras tu līdz šim pazini, ir izgaisušas kā nebijušas. Ja arī tu šajā

izgāztuvē sastapsi otru dzīvu cilvēku un viens no jums paliks stāvoklī, tad jūsu pēcnācējs radiācijas dēļ būs deformēts kroplis.

Vienīgais veids, kā šādu tēlojumu varētu padarīt vēl drūmāku, ir iekļaut tajā «Kad vējš pūš» lasītāju.