Račs: šlāgermūzikā noteicošais ir dziesmas saturs (10)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edgars Kalmēns/TVNET

Mūzikas šovs «Amigo Dzintara Dziesmas» tuvojas izšķirošajiem notikumiem. Svētdien tika noskaidrotas pirmās četras finālistes, kas 1. martā lielajā noslēguma koncertā cīnīsies par pirmās sezonas uzvarētāja lauriem. Pēc divām nedēļām tām pievienosies vēl četras dziesmas no otrā radio pusfināla, kā arī populārākā no abu pusfinālu piekto vietu ieguvējām. Pirmās vietu finālā nodrošināja grupas «Galaktika» izpildītā «Sauc atpakaļ», «Mākoņstūmēju» «Pasaules gals», «Zvaigžņu lietus» «Agrs rīts» un «Apvedceļa» «Gaujai». Lai arī šovs ir jauns, tas jau iekarojis atpazīstamību gan mūziķu, gan skatītāju vidū. Bet vai tajā patiešām ir pārstāvētas labākās jaunās šlāgermūzikas dziesmas? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, aicinājām uz sarunu pazīstamo producentu un mūziķi Guntaru Raču.

Kā kopumā vērtējat «Amigo Dzintara Dziesmu» pusfinālā iekļuvušās dziesmas? Vai tās tiešām ir šā brīža labākās jaunās šlāgermūzikas kompozīcijas Latvijā?

- Vispirms es apsveicu LR2 ar šo iniciatīvu izveidot dziesmu aptauju, kurā piedalās tās dziesmas, kuras reāli arī visbiežāk tiek atskaņotas Latvijas visklausītākajā radio stacijā. Tagad papildus atskaņojumu skaitam, kas ir statistika, dziesmas var novērtēt arī tā saucamie eksperti, kā arī atbalstīt atbalstītāji, balsojot par saviem favorītiem. Šiem mūziķiem, kuriem patiesībā ir visai ierobežotas iespējas popularizēt savus darbus, šī ir lieliska iespēja, jo papildus radio raidījumam ir arī TV raidījums. Tiktāl par pašu formu.

«Amigo Dzintara Dziesmu» aptauja kopumā reāli ataino to, kas arī šobrīd notiek un arī nenotiek Latvijā šajā žanrā. Viss kā uz delnas. Grupu un dziesmu līmenis pēdējos gados nav īpaši mainījies, un tas nav īpaši pozitīvi, jo studijas taču piedāvā arvien labākas iespējas izmēģināt kaut ko jaunu, taču tas ļoti reti tiek izmantots. Nav pārsteigumu. Tādas grupas kā «Apvedceļš» vai «Klaidonis» ir tieši tādas pašas, kādas tās bija pirms pieciem gadiem vai pat pirms desmit gadiem, bet jaunie vārdi neienes jaunu skanējumu. Ir tikai citas dziesmas ar nedaudz citu melodiju un citiem vārdiem. Protams, ar retiem izņēmumiem. Šlāgermūzika, protams, nav tā mūzika, kura pieļauj daudz eksperimentu, taču, velkot paralēles ar to pašu vācu šlāgeri un amerikāņu kantri, tad vienā gadījumā vācieši bieži vien papildina šo žanru ar deju mūzikas elementiem, bet amerikāņi papildina ar rokmūzikas un popmūzikas elementiem, kas kopumā rada daudzkrāsaināku ainu un padara šo mūziku saprotamu arī tiem, kas no šlāgera un kantri bēg kā no nelabā. Mans ieteikums mūziķiem ir vairāk riskēt.

Vai esat novērojis, pēc kādiem kritērijiem klausītāji izvēlas sev tīkamāko dziesmu tādos konkursos kā «Amigo Dzintara Dziesma» – reģionālā piederība, melodija, vārdi?

- Šajā žanrā noteicošais ir dziesmas saturs, vārdi un kopējais vēstījums. Tehniskais izpildījums un pat melodijas lipīgums jau ir otršķirīgi. Protams, ir izņēmumi, kad melodija ir tik ļoti pielīpoša, ka vārdiem nav nozīmes vispār, taču tās ir retas un ātri pārejošas parādības, kuras tikpat ātri iepatīkas, cik noriebjas. Svarīgs ir arī izpildītāja vizuālais tēls, kā arī skatuves stāja. Pieņemot, ka šā žanra klausītāji jau ir cilvēki gados, protams, viņiem patīk jauni, izskatīgi un labi ģērbušies izpildītāji. Tā sakot, katras sievasmātes vai vīramātes sapņa iemiesojumi. Bet nevulgarizējot jāsaka, ka bieži vien

ir grūti izskaidrot to, kāpēc viena dziesma klausītājam iekrīt sirdī, bet otra, kas ir līdzīga pirmajai kā divas ūdens lāses, tomēr paliek neievērota.

To bieži vien nespēj izskaidrot pat vispieredzējušākie mūziķi. Tas vienkārši notiek. Tās pārsvarā ir universālas dziesmas, kuru teksts ļauj klausītājam tajā saklausīt un līdzi izdziedāt pašam savu pārdzīvojumu. Tātad tomēr teksts ir svarīgāks par visu pārējo. Ko citu jūs no manis gaidījāt?

Maestro Raimonds Pauls visus ir pieradinājis pie tā, ka galvenais ir melodija. Taču viņa veiksmes formula vienmēr ir bijusi arī lieliska dzejas izvēle - Imants Ziedonis, Māra Zālīte, Jānis Peters, Vizma Belševica un Austra Skujiņa...

- Redz kā ir, labu melodiju var nogalināt briesmīgs teksts, bet labam tekstam pat slikta melodija neko daudz neskādēs. Taču labu tekstu un labu melodiju par briesmīgiem var padarīt izpildītājs. Tāpēc viss kopumā ir svarīgi. Reģionam gan nozīme ir tikai tad, kad ir kāds TV balsojums, visādi citādi reģions nespēlē nekādu lomu.

Ar ko šlāgermūzikai izdodas pievilināt pat gados jaunus mūziķus, kas guvuši panākumus popmūzikā?

- Katram izpildītājam ir savas iespējas un žanrs, kurā viņam izdodas un kurā nekad neizdosies. Nav jēgas savi mānīt, jādara tas, kas izdodas. Ne visi var būt rokmūziķi, un ne visi spēj būt labi šlāgermūzikas izpildītāji. Patiesībā stilam nav nozīmes, jo visu izšķir slāpes. Paša izpildītāja vēlme sastapt savu klausītāju. Slāpes pēc panākumiem. Es esmu pieredzējis situāciju, kad par lieliskiem mūziķiem uzskatīti rokmūziķi, nonākot situācijā, kad tiem jānospēlē trīs akordu dziesma, apjūk un nav spējīgi to izdarīt. Viņi nesaprot šā žanra specifiku un akordu secības. Jo tādas lietas nemāca skolās, tās tiek iemācītas krogos, kāzās un ballītēs, un tur nav nekā slikta. Daudzi jaunieši labi saprot, kas ir viņu iespējās, un izvēlas to žanru, kurā viņiem ir cerības sasniegt vislabākos rezultātus. Un tajā nav nekā nepareiza. Daudz ļaunāk ir mānīt sevi un citus un izlikties par to, kas tu neesi un nekad nebūsi, tāpēc es cienu ikviena stila mūziķus, kas savu lietu dara ar sirdi. Vai tie ir metālisti, vai kantri mūziķi. Īstas lietas var atšķirt uzreiz.

Vai šlāgermūzikas izpildītāji pietiekami aktīvi izmanto dziesmas kā instrumentu, lai runātu par klausītājiem nozīmīgām tēmām? Vai teksti nav pārāk banāli?

- Lai arī es riskēju izsaukt uguni uz sevi, man jāatzīst, ka latviešu un ne tikai latviešu šlāgermūzikā dziesmu teksti bieži vien ir traģikomiski. Vārdam ir milzīgs spēks, un to nevar upurēt tāpēc vien, ka dziedātājam un mūzikas autoram vieglāk būtu locīt citu vārdu. Tā jau ir saruna par dziesmu rakstīšanas profesionalitāti. Daudzi no dziesmu autoriem tam nepievērš vajadzīgo uzmanību, ieraksta un palaiž dziesmu tautās. Bet ir tāds spārnots teiciens - vārdus no dziesmas neizņemsi. Tieši tā. Zinu pats pēc savas pieredzes, jo esmu sarakstījis ne vienu vien neveiksmīgu dziesmu un ik reizi, kad to dzirdu, man ir vēlme izmainīt agrāk rakstītos vārdus, bet tas vairs nav iespējams. To vienkārši vairs nevar izdarīt. Tāpēc iesaku visiem, kas raksta dziesmas, pirms tās publicējat, klausīties vairākkārtīgi pašam, labot tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, un dot klausīties citiem, kas nav tavi draugi, jo draugiem jau patiks viss, ko tu dari. Atrodiet visasāko kritiķi un pirms dziesmas publicēšanas uzklausiet viņa domas. Jums gabals nenokritīs, bet, ja būs labojumi, jūs un jūsu klausītāji būsiet ieguvēji, jo dziesmu mūžs ir neparedzami ilgs, neļaujiet tām piedzimt kroplām. Jūsu spēkos ir to nepieļaut.

Vai tagadējā 20-30 gadnieku paaudzē redzami spilgti šlāgermūzikas izpildītāji, kas varētu attīstīt žanru?

- Protams, katrā paaudzē ir savi varoņi. Es redzu vairākus spējīgus mūziķus, kuri šobrīd cenšas sevi realizēt citos žanros, lai gan absolūti skaidrs, ka šlāgermūzika ir tas žanrs, kurā viņam būtu jādarbojas. Taču, ņemot vērā, ka šis žanrs dažādu apstākļu dēļ, lai gan ir ļoti pieprasīts, tomēr neskaitās prestižs, šis jaunietis iet un moka sevi un klausītājus ar dziesmām, kuras tam nav organiskas. Tāpēc jau ir svarīgi, ka ir vokālie pedagogi, menedžeri, producenti, izdevēji, skolotāji, diriģenti un komponisti, kas ar saviem padomiem un skatu no malas palīdz pašam izpildītājam saprast to, kam viņš ir radīts, pat ja viņš pats to nevēlas atzīt. Tā ir ļoti smalka lieta, jo mākslinieku dvēseles ir ļoti jūtīgas. Te es vēlos pateikt vienu zelta principu - ne viss, kas tev patīk, ir tas, kas tev jādara. Daudzi akadēmiskās mūzikas izpildītāji jūsmo par «Coldplay», «Daft Punk» vai «Avicii», bet viņiem pat sapņos nerādās, ka viņi varētu izpildīt kaut ko no šāda veida repertuāra, un to nekad arī nedara. Patikt un darīt jeb dziedāt vai klausīties, tās ir divas dažādas lietas. Man personīgi ļoti patīk «Pink Floyd», bet es nekad mūžā neesmu mēģinājis neko šajā žanrā, jo labi saprotu, ka man tas neizdosies.

***

Par šovu

«Amigo Dzintara Dziesmas» ir mūzikas šovs, kurā cauru gadu klausītāju vērtēšanai tiek piedāvāti pašmāju mūziķu jaunākie veikumi, lai sezonas noslēguma lielajā balsojumā noteiktu tās šlāgermūzikas un kantri dziesmas, kas kļūs par daļu no skaistā latviešu dziesmu mantojuma. 18 populārākās dziesmas iekļuvušas pusfinālā, un 13.janvārī sākās izšķirošais balsojums, kurā tiks noteiktas deviņas tautā visiemīļotākās «Amigo Dzintara Dziesmu» kompozīcijas. Tās 1.martā piedalīsies lielajā noslēguma koncertā, lai noskaidrotu pirmās sezonas uzvarētāju.

Komentāri (10)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu