- Vai un kādi secinājumi gūti šobrīd, kad pagājis nepilns pusotrs gads, kopš Lietuvas sabiedriskie mediji vairs nedarbojas reklāmas tirgū?

- Galvenais secinājums ir tāds, ka esam stabilizējuši sabiedriskā medija finansēšanu. Jaunais regulējums (sākot ar 2015.gada 1.janvāri, kad stājās spēkā pēdējie grozījumi likumā par Lietuvas Nacionālo radio un televīziju) nosaka ilgtspējīgāku finansējumu no valsts budžeta. Tā kā sabiedriskā medija finansējums ir atkarīgs no dažādu speciālo nodokļu ieņēmumiem, nav vairs nepieciešamas diskusijas par šo jautājumu katra gada beigās (kā tas bija līdz 2015.gadam), kad valsts budžets tika apstiprināts parlamentā (finansējums sabiedriskajam medijam sastāv no nodokļu ieņēmumiem, tostarp 1,5% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, 1,3% no akcīzes ieņēmumiem).

- Kādas bija galvenās problēmas, kuras tagad varētu uzskatīt par atrisinātām?

- Galvenā problēma manā izpratnē bija jauktais finansējuma modelis. Proti, viena daļa - no valsts budžeta, par kuru vienmēr bija diskusijas, un, otrkārt, ienākumi no reklāmas, kas tagad ir aizliegti.

- Kādi ir galvenie tirgus dalībnieku – nodokļu maksātāju, sabiedrisko mediju un komercmediju - ieguvumi?

- Jaunais sabiedrisko mediju finansēšanas modelis ir sekmējis sabiedrisko mediju reitingu pieaugumu un atstājis lielāku telpu komercmedijiem darbībai reklāmas tirgū. Tas nozīmē, ka ieguvēji ir visi.

- Pēc tam, kad pirms 10 gadiem reklāmas tirgu pameta Igaunijas sabiedriskie mediji, Igaunijas TV reitingi ievērojami pieauga...

- Sabiedrisko mediju reitingi Lietuvā ir visai līdzīgi Igaunijas reitingiem. Kā liecina tirgus pētījumu dati, 2015.gada beigās sabiedrisko mediju reitings bija pieaudzis par 1,2%. Tas ir arī apliecinājums tam, ka cilvēki sabiedriskos medijus labprātāk skatās un klausās bez reklāmu klātbūtnes. Jāteic gan, ka sabiedrības uzticēšanās indekss sabiedriskajiem medijiem parasti ir augstāks, salīdzinot ar uzticēšanos komercmedijiem.

- Cik liels papildu finansējums bija nepieciešams no valsts budžeta, lai kompensētu sabiedrisko mediju neiegūtos ieņēmumus no reklāmas?

- 2014. gadā, kad sabiedriskie mediji vēl darbojās reklāmas tirgū, finansējums no valsts budžeta bija 14,7 miljoni eiro. 2015.gadā, kad darbība reklāmas tirgū jau bija aizliegta, finansējums pieauga līdz 30 miljoniem eiro, bet 2016.gadā – līdz 33,6 miljoniem eiro. Tātad mēs varam viegli sarēķināt, ka izmaksas par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus bija vairāk nekā 50% no sabiedrisko mediju budžeta.

- Vai tiek pieļauta sponsorēšana vai kādi citi reklāmas veidi?

- Reklāma un audiovizuālie komerciālie ziņojumi radio un TV programmās ir aizliegti, izņemot kultūras un sporta notikumu sponsorēšanas komunikāciju vai to pārraidīšanu. Otrs izņēmums ir gadījumi, kad sabiedriskajiem medijiem ir jāpārraida reklāma un audiovizuālie komerciālie ziņojumi kā daļa no līgumiskajām saistībām saskaņā ar iegādātajām starptautisko notikumu pārraides tiesībām.

- Lietuvā nesen tika veikta arī mediju tirgu uzraugošās institūcijas reorganizācija, kāda tā ir šobrīd?

- Sabiedrisko mediju padome ir augstākais lēmumu pieņēmējs, un tās uzdevums ir nodrošināt sabiedrības intereses. Padome sastāv no 12 profesionāļiem, kas pārstāv dažādas jomas – sociālo, zinātnes un kultūras. Padome ir izveidota pēc šāda principa: 4 locekļus uz 6 gadu termiņu ir nozīmējis Valsts prezidents; 4 locekļus katru uz 4 gadu darbības termiņu ir ievēlējis parlaments (2 locekļus no kandidātiem, kas deleģēti no opozīcijas frakcijām, un 2 – no pozīcijas), kā arī vēl 4 locekļi katrs uz 2 gadu termiņu – 1 no Lietuvas Zinātnes padomes, 1 no Lietuvas Izglītības padomes, 1 no Lietuvas Radošo profesiju asociācijas un 1 no Lietuvas Bīskapu konferences.

Ir svarīgi uzsvērt, ka parlamenta, valdības, Lietuvas radio un televīzijas komisijas locekļi, politiskās amatpersonas valsts institūcijās, radio un TV nodarbinātās personas, ieskaitot sabiedriskos medijus, kā arī šo uzņēmumu īpašnieki vai līdzīpašnieki nedrīkst būt padomes locekļi.