LRA: latviešu mūzikas pieprasījums jāveicina ar klausītāju izglītošanu

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA) aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu, informēja LRA izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Viņš norāda, ka tā saukto «deputātu kvotu» ietvaros NEPLP 2017. gadā ir piešķirti papildu līdzekļi 130 000 eiro apmērā. Šie līdzekļi piešķirti ar mērķi izveidot multimediālu mūsdienu latviešu aktuālās populārās mūzikas platformu.

Šā gada 9. janvārī NEPLP tikās ar mediju nozares pārstāvjiem un kopīgi secināja, ka šāds finanšu izlietojuma mērķis nebūs lietderīgs, jo šobrīd jau ir izveidotas vairākas mūsdienu latviešu populārās mūzikas platformas, kas darbojas gan interneta vidē, gan mobilajās aplikācijās. Vēl vienas multimediju platformas izveidošana neveicinās deputātu izvirzītā mērķa - latviešu mūzikas popularitātes un pieprasījuma palielināšana jauniešu vidū - sasniegšanu.

Lai latviešu mūzika būtu pieprasīta, par to ir jāuzzina plašam potenciālo klausītāju lokam. Nepietiek tikai ar pašu mūziķu veidotām reklāmas un informatīvajām kampaņām un populāru dziesmu rotāciju radio programmās, uzsver Ķēniņš.

Tāpēc LRA ierosina finansējuma apguvi organizēt lietderīgi un efektīvi un aicina NEPLP vērsties Saeimā un Finanšu ministrijā ar lūgumu mainīt finansējuma izlietojuma mērķi, paredzot NEPLP finansējumu konkursa kārtībā novirzīt četrām līdz sešām lielākajām radio programmām regulāru raidījumu veidošanai par latviešu mūziku.

LRA uzskata, ka latviešu mūzikas pieprasījums ir jāveicina ar sistēmisku un regulāru klausītāju izglītošanu un informēšanu par latviešu mūzikas jaunumiem, aktualitātēm, kā arī dodot radio ētera platformu pašiem mūziķiem.

Ar pieejamo finansējumu ir iespējams izveidot vismaz 260 stundu garus oriģinālraidījumus, kas ir uzskatāms par samērā lielu apjomu un līdz ar to būtu garants nosprausto mērķu sasniegšanai. Vienlaicīgi šāds risinājums kalpotu arī kā atbalsts vietējā oriģinālsatura veidošanai, tādējādi tiktu veicināta gan latviešu mūzikas atpazīstamība un pieprasījums, gan sniegts atbalsts vairākām Latvijas radio programmām.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedri ir «Latvijas Neatkarīgā televīzija», «TV3 Latvia», «Pirmais Baltijas kanāls», «RīgaTV 24», «Radio SWH», «Radio Skonto», «Star FM», «Kurzemes radio», «Valmieras TV», «Latgales reģionālā televīzija», «Radio MIX FM», «Top radio» un «Baltkom radio».

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu