Katras viesistabas obligātie atribūti ir dīvāns, televizors vai projektors un, protams, žurnālgaldiņš. Tas var būt gan nemanāms, gan grezns un respektabls, taču tas ir neaizstājams palīgs brīžos, kad, iekārtojoties uz dīvāna, vēlamies izdzert tasīti tējas, nolikt malā neizlasītu žurnālu vai paķert pulti, lai pārslēgtu TV kanālu. Interjera un dizaina portāls Homer.lv piedāvā uzzināt, kā evolucionēja žurnālgaldiņu mode un kādas ir aktuālākās tendences mūsdienās.
Žurnālgaldiņa priekštecis ir ēdamgalds. Vēl Senajā Ēģiptē bija divi galdu veidi – ēdamgalds un darba galds. Par žurnālgaldiņa prototipu uzskata otru, kas, atšķirībā no ēdamgalda, bija viegls, mobils un pārnēsājams. Arī žurnālgaldiņš parasti ir gaisīgs un viegli transportējams.
Galvenais raksturojums, kas atšķir žurnālgaldiņu no citiem galdiem, ir tā augstums. Parasti tas ir 40 līdz 50 cm augsts galds, un, jo tas ir augstāks, jo mazāka tam ir virsma, un otrādi. Liekas, šis parocīgais mēbeļu atribūts ir pastāvējis vienmēr, kaut patiesībā Eiropas interjeros tas parādījās vien XVIII gadsimtā. Sākotnēji to sauca par kafijas galdiņu un izmantoja tikai viesu uzņemšanai. Senākos laikos galdiņš bija 70 cm augsts, bet ar laiku tas kļuva zemāks un tā virsma - lielāka. Dizaina vēsturnieki uzskata, ka šādas pārmaiņas veicināja Austrumu tējas dzeršanas kultūras izplatīšanos Eiropā, savukārt mūsdienās žurnālgaldiņi palika zemi tamdēļ, lai uz tiem novietoti priekšmeti neaizsegtu televizora ekrānu.
Savu nosaukumu žurnālgaldiņš guvis Anglijā, jo tieši miglainās Albionas iedzīvotājiem bija ieradums apvienot kafijas vai tējas dzeršanu ar ziņu lasīšanu. Zems, parocīgs galdiņš pie krēsla izrādījās ļoti piemērots, lai uz tā noliktu avīzi. Lūk, tā kopš XIX gadsimta kafijas galdiņš pārtapa par žurnālgaldiņu.
Tradicionāli žurnālgaldiņus ražoja no koka, taču rūpnieciskās revolūcijas iespaidā parādījās galdiņi arī no metāla, stikla un plastikas. Jaunie materiāli radīja apvērsumu mēbeļu rūpniecībā, bet koks joprojām palika galvenā izejviela mēbeļu ražošanā. Koks ir nemainīga vērtība materiālu klāstā, tāpēc mūsdienās koka mēbeles izvēlas cilvēki, kuri alkst savā mājas vidē kaut ko paliekošu. Turklāt mūsdienās cilvēki dod priekšroku pēc iespējas dabīgākiem materiāliem mēbelēs, un koks neapšaubāmi ir ekoloģiska izvēle.
Kad Eiropas interjerā pamatīgumu nomainīja minimālisma noskaņas, popularitāti ieguva stikla žurnālgaldiņi. Tieši žurnālgaldiņi bija pirmās mēbeles no šā caurspīdīgā materiāla. Nepieblīvējot istabu, galdiņš no stikla rada viegluma sajūtu, turklāt tas var mazliet paplašināt telpu, ja to novieto tā, lai tajā atspīd gaisma.
Stikls ir kaprīzs uzkopšanā, tāpēc ar laiku dizaineri piedāvāja lielisku alternatīvu - žurnālgaldiņus ar smalkām metāla kājām. Tie ātri kļuva populāri, jo nepadara telpu smagnēju, turklāt metāla kājas bieži nav tikai taisnas, bet veido telpisku ģeometrisku figūru, kas izceļ šā interjera priekšmeta izsmalcinātību un dizainu.
Pēdējā laikā ir izteikti jūtama dizaineru izvēle projektēt maksimāli funkcionālas mēbeles ar transformācijas iespējām. Aktuāli ir izvelkami, sabīdāmi, atverami moduļveida galdi, kas taupa telpu un nepieciešamības gadījumā spēj apmierināt dažādas vajadzības.
Tomēr, lai kādas būtu tendences, interjera eksperti atgādina - izvēloties mēbeles, vienmēr ir jāatceras par proporcijām. Tā žurnālgaldiņa garums nedrīkst būt lielāks par dīvāna garuma pusi vai divām trešdaļām.