Underworld "Oblivion With Bells"  

(Vital)  

9/12

Vīri, kas 1990. gados baudīja milzīgu popularitāti, pateicoties kulta kino lentes "Uz adatas" ("Trainspotting") muzikālajai tēmai "Born Slippy", pavisam nemanot laiduši klajā jaunu plati "Oblivion With Bells". Kāpēc nemanot? Grūti noticēt tam, ka jaunais ieraksts pirmajā nedēļā pat nav iekļuvis Apvienotās Karalistes pirktāko albumu pirmajā četrdesmitniekā. Visticamāk, grupas cienītāji nav laikus reaģējuši, nav bijuši pietiekami informēti par jaunā albuma izdošanu ... varbūt es maldos, varbūt 2007. gadā jauns Underworld ieraksts nevienam nemaz tā īsti nav vajadzīgs?

Varbūt pie pieticīgajiem komerciālajiem radītājiem "vainīgi" paši galvenie Underworld darboņi Karls Haids (Karl Hyde) un Riks Smits (Rick Smith), kas savus pēdējos skaņdarbus par zināmu samaksu publicējuši internetā, tādējādi pieradinot savu klausītāju pie mūzikas digitāla formāta.

Katrā ziņā "Oblivion With Bells" vājie tirdzniecības rādītāji nekādā ziņā nav saistāmi ar albuma saturisko pusi. Manuprāt, jaunais studijas darbs ir klasisks, kvalitatīvs, pārdomāts, spēcīgs Underworld... Jā, šeit diez vai izdosies atrast tādus deju zāļu "stampātājus" kā "Born Slippy" vai "Two Months Off", taču tas nenozīmē, ka "Oblivion With Bells" būtu ar kaut ko sliktāks par citiem projekta ierakstiem.

Jaunais albums seko 1999. gada "Beaucoup Fish", 2002. gada un 2003. gada labāko dziesmu izlasei "1992-2002", pēc kuras vīri pašķīrās ar ilggadējo izdevēju "V2". Diskā iekļautas 11 kompozīcijas, tiesa, kompozīciju un bonusu skaits variē, piemēram japāņu izdevumu papildina bonusskaņdarbs "Loads of Birds".

Pirmais singls "Crocodile", kas oficiāli izdots septembra sākumā (05.09.), kalpo kā plates ievadošais skaņu celiņš, tas iesākas ar sintezatora arpedžijām, lēnām apaugot ar elektroniska bīta dekorācijām, tiesa, tas neraksturo plati kopumā. Iestājoties Karla Haida tradicionālajam reverbrētajam dziedājumam, mēs tiekam maigi iegrūsti "Pazemes" muzikālajā valstībā, seko 8 minūšu garais "Beautiful Burnout" ar nesošu elektronisku basu un nedaudz afrikāniskām perkusijām, tikai pēc pusotras minūtes iestājas pilnasinīgs bīts un Haida vokodēts vokāls. Skaņdarbs kulminē ar četru nošu sintezatora tēmu - klasisks Underworld! "Holding the Moth" iesākas ar pulsējošu basa bungu un Haida šķietami bezgalīgu novērojošu rečitatīvu (šoreiz bez īpašiem papildu skaņu efektiem).

Divu minūšu garā ambientā epizode "To Heal" kalpo kā savdabīgs tilts uz afrikānisko ritmu piesātināto, smagnējo "Ring Road", kas atgādina kaut ko no Pītera Gabriela solo daiļrades. "Glam Bucket" dzidrās sintezatora arpedžijas atgriež platei vieglumu, kas pēc "Ring Road" nedaudz nomācošās noskaņas bija zudis. Seko "Boy, Boy, Boy", kas plānots kā otrais singls. Šajā skaņdarbā kā viesmākslinieks dzirdams īru supergrupas U2 bundzinieks Larijs Mulens (Larry Mullen), kas pa virsu elektroniskai ritma cilpai iespēlējis dzīvo bungu ritmu. Seko vēl viena ambienta atkāpe "Cuddle Bunny vs The Celtic Villages", kuru papildina vēl viens Haida čukstošs rečitatīvs skaņdarbā "Faxed Invitation". Seko tīru klavieru motīvs "Good Morning Cockerel" un noslēdzošais 9 minūšu garais "Best Mamgu Ever", kas izskan liegā, nesteidzīgā ritmā.

Arī japāņu bonusskaņdarbs ir ieturēts mierīgos ritmos, raksturojot visu plates noskaņu kopumā. Kāds no ilggadējiem grupas cienītājiem raksturojis "Oblivion With Bells" ar vienu vārdu - "lēns".

"Lēns, bet labs," es teiktu.

Izdošanas datums - 15.10.2007.