Kā teikts tautas enciklopēdijā "Wikipedia", dabsteps (dubstep) ir elektroniskās mūzikas žanrs, kura saknes meklējamas šā gadu desmita pirmās puses Apvienotās Karalistes garāžmūzikā (garage). Dabsteps savā būtībā nav nekas jauns, tajā sakausēti divi elementi - "dub" un "step". Dub saknes meklējamas Jamaikā un regeja mūzikā, bet "step" dabstepā atvasināts no britu garage apakšžanra - two-step. Dabsteps pārsvarā ir instrumentāls, un tam raksturīgas milzīgas halles (aizguvums no dub), basbungas ritms aizgūts no two-step, tikai izpildīts divreiz lēnāk. Tuvākās asociācijas (izņemot dub un UK garage atzarus), iespējams, jāmeklē ar triphopu, īpaši Trikija (Tricky) daiļradi un vācu elektroniskās mūzikas izdevniecības "Scape" izpildītājiem, piemēram, Pole.

Par dabstepa robežšķirtnes ierakstu mēdz dēvēt 2005. gada projekta Skream darbu "Midnight Request Line", kas iezīmē šā žanra pirmos vaibstus, kaut vietām tiek uzskatīts, ka dabsteps radies jau 2000. gadā.

Jau pagājušogad aprakstīju pirmo lielo šā žanra superzvaigzni Burial. Toreiz rakstīju, ka Burial ir skaidri definējis dabstepa koncepciju un radījis žanra paraugalbumu augstajā 9. vietā.

Pinch "Underwater Dancehall". Foto: Publicitātes foto

Pinch "Underwater Dancehall"

(Tectonic)

10/12

Šogad klajā nākuši divi svarīgi šā mūzikas žanra ieraksti - noslēpumainā Burial otrā plate "Untrue" un Pinch dubultalbums "Underwater Dancehall". Turklāt abi izdoti vienā nedēļā.

Bristoles iemītnieks Pinch a.k.a Robs Eliss (Rob Ellis) ir mūzikas izdevniecības "Tectonic Recordings" galvenais vīrs.

Viņš izdevis tādus dabstepa māksliniekus kā Skream, Cyrus un Loefah. Arī pats ilgāku laiku pazīstams kā lielisks žanra producents, viņa ierakstus izdevušas tādas mūzikas izdevniecības kā "Planet Mu" un "Soul Jazz".

"Underwater Dancehall" ir divu disku albums - pirmais CD ir "vokālais", savukārt otrais CD ir skaņdarbu instrumentālo versiju apkopojums.

Abus CD ievada fantastiskais "Brighter Day", kas pirms kāda laika izdevniecības "Planet Mu" paspārnē izdots ar nosaukumu "Qawaali". Skaņdarba vokālajā versijā ar savu spocīgo rečitatīvu piedalās Ņujorkas dub MC Juakali (audio). Kompozīcijas pamatā dunošs, kustīgs dabstepa bīts, ko papildina reverbrēta akordeona motīvs, protams, rečitatīvs ir katra klausītāja gaumes lieta, es dodu priekšroku CD numur 2, proti, instrumentālajām versijām. Taču tas nenozīmē, ka "vokālais" disks ir vājš, tieši pretēji, tas, manuprāt, ir viens no žanra pamatakmeņiem - klasiska vērtība.

Vēl ierakstā kā viesvokālisti pieaicināti Bristoles dziedātāja Jolanda (Yolanda), interesantā britu dziedātāja Indi Kaura (Indi Kaur), kas dzirdama nedaudz aziātiskajā "Angels in the Rain" un Rudijs Lī (Rudy Lee), kura dziedājums atgādina kaut ko Bristoles leģendu Massive Attack daiļrades, tiesa, visi pirmā diska skaņdarbi nav ar vokāliem, daži tomēr ir instrumentāli.

Atšķirībā no Burial spocīgās skaņu pasaules Pinch mūzika ir mazliet sausāka, tehniskāka, taču vienalga - savas 2CD koncepcijas dēļ - mūsdienu klasika.

Izdošanas datums - 02.11.2007.

Burial "Untrue". Foto: Publicitātes foto

Burial "Untrue"

(Hyperdub)

10/12

Burial ģeniālā debijas plate bija skrupulozi un rūpīgi tapusi veselus sešus gadus, bet jaunais ieraksts "Untrue" gan nav izgājis tik lielu laika pārbaudi...

Tomēr plate ir lieliska ... varbūt ne tik izcila kā 2006. gada debija, taču gana brīnišķīga (kaut gan, jo vairāk klausos "Untrue", jo vairāk iemīlos šajā albumā). Tiesa, daudzi mūzikas apskatnieki "Untrue" vērtē augstāk par "Burial", bet domāju, ka šāds vērtējums varētu būt tapis mirkļa emociju varā (iespējams, kļūdos)... "Untrue" unikālais skanējums viegli savaldzina. Jaunā plate ir ritmiskāka, tajā izmantoti daudzi vokālie sampli, albums ir spontānāks, leģenda vēsta, ka tas tapis tikai dūmakainajās nakts stundās, sēžot blāvajā un intensīvajā monitora izstarotajā gaismā ...

"Untrue" rada vienotas sajūtas, vienota plūduma ilūziju, taču brīžiem mulsinoša ir albuma steiga ... jaunie Burial bīti ir ātrāki, dinamiskāki ... tos papildina biezie un tradicionālie mākslinieka basa skaņu vāli, kuriem pa virsu brīžiem pat vairākās kārtās klāti sieviešu un vīriešu balsu sampli.

Izcils ir ievadošais četru minūšu garais "Archangel", kas pulsē savdabīgā R&B un two step ritmā, brīžiem radot asociācijas ar Maika Skinera The Streets pirmo plati: "Tell me I belong", "Tell me I belong".

Arī plates uzbūve ir līdzīga iepriekšējam ierakstam - albumu ievada apmēram minūti garš intro, tad seko trīs ritmiski skaņdarbi un viena ambienta atkāpe (pirmajā albumā tāda bija "Night Bus", šeit - "Endorphin").

Manuprāt, abas Burial plates ir fantastiskas... laiks rādīs, kurš no ierakstiem būs nozīmīgāks sava laika skaņu pasaules paudējs un ilustrētājs.

Izdošanas datums - 05.11.2007.