/nginx/o/2018/07/19/10918901t1h31b4.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/08/31/11341203t1h4a48.jpg)
55 gadus vecais amerikāņu dziesminieks Brūss Springstīns (Bruce Springsteen) nāk klajā nu jau ar 13. studijas albumu - gandrīz akustisko "Devils And Dust".
Bruce Springsteen "Devils And Dust" (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bruce Springsteen "Devils And Dust" (Sony) 7/12
Kā izrādās, 12 jaunās dziesmas nav nemaz tik jaunas, liela daļa skaņdarbu tika radīti Springstīna 1995/96. gada soloturnejas laikā. Tituldziesma "Devils And Dust" radusies Irākas kara sākumā, protams, kā protests. Mākslinieks vienmēr izcēlies ar savu sociālo kriticismu, vienkārša amerikāņu darba cilvēka problēmu atspoguļošanu u.tml. Nav brīnums, ka pēc 11. septembra terorakta dziesminieks ātri uzcepa jaunu albumu "Rising", kurā atkal bija apvienojies ar savu pavadošo grupu E Street Band. Vēlāk kritiķi rakstīja, ka plate izklausījās kā 1984. gada miljonos pārdotais "Born in the USA", taču komerciāli zināmā mērā nav attaisnojusi cerības.
Iespējams, tādēļ Brūss atlaidis grupu un šogad izdod akustisku materiālu. Atkal mūzikas kritiķu viedokļi dalās, kā jau bieži tas notiek, kad tiek analizēts kāda ģeniāla un svarīga mākslinieka kārtējais veikums. Vieni "Devils And Dust" dēvē par "garlaicīgu, izstieptu un pārlieku pamācošu", otri apsveic Springstīna atgriešanos pie saknēm.
Šoreiz Springstīns vairāk eksperimentē ar balsi, it kā imitēdams dažādus stāsta varoņus, tiesa, brīžiem viņš izklausās kā nazālais Bobs Dilans ("Silver Palomino"), brīžiem dzied falsetā kā Nīls Jangs ("All I''m Thinkin'' About")...
Manuprāt, albumam nav ne vainas, tiesa, tajā nedaudz pietrūkst dzirksts, diemžēl pēc vairākām noklausīšanās reizēm atmiņā nekas tā arī neiespiežas. Muzikāli mākslinieks izmanto tradicionālo akustisko ģitāru, vietām parādās bungas, vijole, mutes harmonikas, brīžiem traucē pliekanie stīgu aranžējumi, par kuriem rūpējas "Nashville String Machine".
Skaņdarbā "Reno" Springstīns pirmo reizi pievēršas anālā seksa tematikai, stāstā par kādu prostitūtu un vientuļnieku lasāmas šādas rindas: "Two hundred dollars straight in, two-fifty up the ass."
Patiesībā no Brūsa Springstīna gribētos sagaidīt ko vairāk nekā patosa pilnās "Rising" plates un apcerīgās jaunā diska dziesmas, iespējams, pasaule pašlaik ir pārāk mierīga un droša un dziedātājam vienkārši trūkst iedvesmas.
Pateicoties "DualDisc" tehnoloģijai, diskam kā bonuss nāk klāt īsa videofilmiņa, kurā Springstīns tīri akustiskā versijā izpilda piecas dziesmas.
Izdošanas datums 25.04.2005.