Gadam tuvojoties beigām, arvien biežāk starp dažādu mūzikas balvu nominantiem tiek minēta kanādiešu dziedātājas Leslijas Feistas (Leslie Feist) plate "The Reminder".
Feist "The Reminder"
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Feist "The Reminder"
(Cherry Tree)
9/12
Vairākus gadus Parīzē dzīvojusī kanādiete Leslija Feista (šogad gan atgriezusies dzimtajā Toronto pilsētā) visu 2004. gadu pavadīja, koncertējot albuma Feist - One Two Three Four atbalsta tūrē. Līdzīgi kā "Let It Die", arī jaunākais dziedātājas studijas ieraksts "The Reminder" tapis Francijā, turklāt, kā ziņo mākslinieces pārstāvji, - tapis vienas nedēļas laikā kādā noīrētā Parīzes studijā.
Feista sākotnēji galvenokārt bija pazīstama kā Kanādas supergrupas Broken Social Scene dalībniece, taču kopš veiksmīgās debijas "Let It Die" (tehniski gan tas ir 2. albums) un pagājušā gada remiksu albuma kļuvusi par pirmā mēroga neatkarīgās mūzikas zvaigzni. Ja jaunā ieraksta "The Reminder" pirmās pārdošanas nedēļas bija visnotaļ pieticīgas, tad kopš melodiskais singls "1234" nokļuvis "iPod nano" reklāmas rullītī, daudz kas mainījies. Leslijas Feistas un New Buffalo dziedātājas Salijas Seltmanes (Sally Seltmann) kopīgi sacerētais "1234" pabijis pat Amerikas pārdotāko singlu pirmajā desmitniekā un kļuvis par vienu no 2007. gada lielākajiem hitiem.
Atceros, ka 2004. gadā no "Let It Die" plates paša veidotai "Best Of 2004" izlasei atlasīju vienu ļoti īpašu skaņdarbu, 80. gadu popmūzikas standartiem perfekti atbilstošo "One Evening" - vēl joprojām nespēju īsti noticēt, ka to būtu radījusi Feista kopā ar ekscentrisko Gonzalesu ... izcils popmūzikas paraugs.
Fakts, ka jaunajā platē Feista vairāk balstās uz ģitāras, akustisko instrumentu pavadījuma, mazāk eksperimentē ar elektroniskiem izteiksmes līdzekļiem manī sākotnēji radīja tādu kā distanci. Turklāt nespēju īsti arī aprast ar "mitčelisko", mazliet akadēmisko Feistas balsi. Tomēr ar katru jaunu klausīšanās reizi šie "negludumi" attālinājušies, priekšplānā izvirzot pašu galveno - labas dziesmas.
Studijā dziedātāja izmantojusi savu pavadošo koncertgrupu, arī kolēģus Džeimiju Lidelu (Jamie Lidell), Gonzalesu (Gonzales) un Mokiju (Dominic "Mocky" Salole).
"Mēs centāmies ierakstīt visu maksimāli dzīvu, nelīmējot pa gabaliņiem. Studijas darbu varētu salīdzināt ar rātsnamu, kurā mēs visi bijām sastājušies apkārt mikrofonam un vienlaicīgi visu ierakstījām. Es vēlējos, lai tas izklausītos gluži kā kāda baznīcas draudze," komentē Feista.
Šoreiz atšķirībā no "Let It Die" gandrīz visas dziesmas sarakstījusi pati Feista, izņēmums ir minētais "1234", "Brandy Alexander", kas tapis kopā ar dziesminieku Ronu Sekssmitu (Ron Sexsmith), Sekssmita balss dzirdama arī noslēdzošajā "How My Heart Behaves", "Sea Lion Woman" savukārt izmanto džeza leģendas Ninas Simones dziesmas elementus. Starp citu, akustiskais "Intuition" un nedaudz elektroniskais "Honey Honey" tapuši vēl "Let It Die" ierakstu sesiju laikā.
Vistuvāk "One Evening" estētikai ir viegli ritmiskais plates pirmais oficiālais singls "My Moon My Man" (video), taču disku kopumā precīzāk raksturo līdzi dziedamais "1234", kura video versijā Feista redzama dejojam kopā ar deju grupu. Vēl 12 gadu vecumā jauniņā Leslija dejojusi starp tūkstoš citiem bērniem Kalgari Ziemas olimpiādes atklāšanas ceremonijā - šīs sajūtas viņa centusies pārnest uz "1234" video.
Un tomēr - Cat Power šāda akustiska, nedaudz folkorientēta mūzika izdodas nedaudz labāk...
Izdošanas datums - 01.05.2007.