Ryan Adams "Easy Tiger"  

(Lost Highway Records)  

9/12

Raiens Adamss savu devīto soloalbumu "Easy Tiger" kopš aiziešanas no grupas Whiskeytown izdevis jau vasaras vidū, taču tikai šoruden, noklausoties plati atkārtoti, jaunās dziesmas tā pa īstam iesēdās manā virtuālajā fonotēkā.

Paskaidrošu iemeslus. Diemžēl arī mani pirms divām nedēļām nokāva kāds ļauns rudens vīruss, kas no vienas puses, protams, nav nekas labs, taču slimības atveseļošanās fāzē dod iespēju vairāk pievērsties literatūrai, mūzikai, kino u.c. laikietilpīgām lietām, kurām ikdienas steigā varbūt reizēm neatliek laika. Tā es slimodams starp citām grāmatām izlasīju nesen izdoto Klāsa Vāveres tulkoto Džona Naivena "Mūziku no lielās rozā mājas", kas stāsta par kantriroka pionieru The Band gaitām 60., 70. gados. Protams, studijas papildināju ar The Band abiem pirmajiem CD (agrāk biju tikai pavirši tiem izskrējis cauri), Martina Skorsēzes 1976. gada dokumentālās koncertfilmas "The Last Waltz" DVD un vienu no mūzikas žurnāla "Uncut" numuriem, uz kura vāka redzami 60. gadu hipiju laikam netipiski ģērbtie katrirokeri The Band, un, šķiet, pilnasinīgi uzsūcu darbā aprakstītā laika sajūtas.

Jāpiebilst, ka "Mūzika no lielās rozā mājas" nav gluži biogrāfisks stāsts par Boba Dilana pavadošo grupu, taču galvenie fakti minēti ļoti korekti. Ja jums interesē rokmūzikas vēsture, iesaku izlasīt!

Tā, lūk, grāmatas iespaidā pastiprināti pievērsos sev mīļā šodienas kantriroka un alternatīvā kantri ierakstiem un secināju, ka diemžēl šobrīd šajā žanrā valda pārāk klusi, mierīgi vēji, 90. gadu otrās puses alternatīvā kantri renesanse jau sen izsīkusi, virsotnē palikuši vien atsevišķi spilgti personāži, kā Raiens Adamss, Konors Obersts u.c.

Šogad ar salīdzinoši viduvēju plati atgriezies gotiskais kantri stāstnieks Džims Vaits (Jim White), viņa "Transnormal Skiperoo" platē iezagušās pārlieku gaišas, pozitīvas pārmaiņas (Vaits mūs pieradinājis tomēr pie cita skanējuma). Arī Stīvs Ērls (Steve Earle) kļuvis piezemētāks, tas pats jāsaka par Wilco pēdējo plati. Arī Okkervil River tā īsti nav spējuši pārsteigt, zināmā mērā viņu vietu aizņēmuši Arcade Fire (kas nav, protams, gluži kantri).

Ryan Adams "Easy Tiger". Foto: Publicitātes foto

Pēc 17 gadu pauzes ar elegantu kantriblūza plati atgriezies 60. gadu ģitārists Deivids Brombergs (David Bromberg), taču lielās devās diemžēl nav klausāms, Cowboy Junkies izdevuši diezgan vāju albumu "At the End of Paths Taken", reverbrētu kantrifolka plati izdevis jaunais duets Arthur & Yu (viss tas jau dzirdēts iepriekš "Mazzy Star" u.tml. grupu izpildījumā), neizteiksmīgu plati šogad sarūpējuši The Autumn Defense - divi vīri, kas savulaik spēlējuši kopā ar "Wilco", "Uncle Tupelo", Džozefu Arturu (Joseph Arthur) un Džošu Rouzu (Josh Rouse). Par tādām komerciālā kantri grupām kā Rascal Flatts un Keniju Česniju neko daudz neminēšu, tik vien, ka šo mākslinieku "popkorna kantri" turpina dominēt Amerikas topos.

Elegantu kantri plati šogad sarūpējis producents un ģitārists Rajs Kūders (Ry Cooder) "My Name Is Buddy", kvalitatīvs ir arī Oregonas alternatīvā kantri kvinteta Richmond Fontaine jaunākais "Thirteen Cities", taču tikai Raiena Adamsa "Easy Tiger" manā skatījumā izceļas uz visu pārējo kantriroka mūziķu fona - ar ambīciju sasniegt ko nedaudz vairāk nekā tikai sirsnīgu muzicēšanu draugu lokā. Adamss spējis apvienot salīdzinoši komerciāli būvētu kantriroku ar saturiski spēcīgu mūziku, gūstot pat pietiekami lielus komerciālus panākumus - 7. vieta Billboard top 200.

"Easy Tiger" seko pirms diviem gadiem izdotajam ambiciozajam albumu trio . Kā viesmāksliniece vienā skaņdarbā ("Two") pieaicināta 90. gadu superzvaigzne Šerila Krova (Sheryl Crow), kas arī norāda uz Adamsa iecerēm gūt komerciālus panākumus.

 

 

Izdošanas datums - 26.06.2007.

 

Video