The Beta Band "Heroes To Zeros"

(EMI)

11/12

Kopš britpopa viļņa noplakšanas 1997. gadā radās virkne savdabīgu un radošu muzikālo apvienojumu, kas iezīmēja britu mūzikas tālāko attīstību, starp tādām grupām jāmin Mogwai, kas iezīmēja postroka atnākšanu britu salās (Talk Talk un Bark Psychosis savulaik aizsākto kustību), Gomez, kas savdabīgi izmantoja blūza elementus un The Beta Band, kuru 1998. gada albums/kompilācija "The Three E.P.’s" pamudināja pašu Noelu Galaheru (Oasis) pievērsties psihedēlijai.

Diemžēl šo grupu lielākā nelaime ir tā, ka pirmais ieraksts, kas kalpo kā muzikāls manifests, zināmā mērā pieliek punktu grupas vēsturiskajam uznācienam, protams, gan Mogwai, gan Gomez vēlāk atzīmējās ar kvalitatīviem ierakstiem, tomēr savā ziņā tie bija tikai kā sākotnējās muzikālās idejas veiksmīgi vai reizēm ne tik veiksmīgi spoguļattēli. Arī Beta Band liktenis saistās tieši ar izcilu "The Three E.P.’s", kuram sekoja divi, manuprāt, blāvāki ieraksti – "The Beta Band" (1999) un "The Hot Shots 2" (2001).

"Heroes To Zeros" ir tapis gandrīz divus gadus, 18 mēnešus puiši strādājuši pie jaunām dziesmām un septiņas nedēļas Rockfield Studios Velsā ierakstījuši un paši producējuši jauno materiālu, ko gan beigu stadijā uzaicināja rūpīgi salikt kopā Nigel Godrich.

The Beta Band. Foto: Publicitātes foto

Plate sākas ar kopējai albuma sajūtai neraksturīgo pirmo singlu "Assasment", kas izmanto nedaudz tradicionālu U2 ģitāru, taču, iegrimstot ieraksta skaņu pasaulē, šaubas lēnām izzūd. Manuprāt, Beta Band šoreiz ir parūpējušies par izcili labu ierakstu, visi grupai raksturīgie elementi – ksilofoni, savdabīgi sempli, lēnas atkāpes, bezmelodiju dziedājums - ir klātesoši, atstājot pabeigta un rūpīgi pārdomāta ieraksta iespaidu.

Blakus Franz Ferdinand un Daedelus, manuprāt, viens no pretendentiem uz gada albuma statusu.

Izdošanas datums 04.05.2004.