Šķiet, ar «Keane» debijas plates iznākšanu gada lielākie ierakstu izdevniecību plānotie muzikālie atklājumi būs beigušies, kaut, protams, nekad nevar zināt, kāds muzikālais projekts pēkšņi «izšauj» pilnīgi negaidīti... Te nu tā ir, gada lielākā prognozētā jaunā britu mūzikas sensācija, pieklājīgie studenti no Saseksas – Keane.
Keane «Hopes And Fears»
(Universal)
8/12
Atzīšos, ka pēc Coldplay uzvaras gājiena pieklājīgi zēni, kas dzied par mīlu un attiecībām klavieru pavadījumā, manī izraisīja zināmu skepsi, taču uzreiz atmiņā iespiedās «Keane» solista Toms Čaplina (Tom Chaplin) spēcīgais un emocionālais vokāls. Protams, savs nopelns «Keane» panākumos ir mediju milzīgajam atbalstam, kas nevar neietekmēt sabiedrisko domu, taču, abstrahējoties no visa, «Keane», manuprāt, ir radījuši vienu no skaistākajiem gada popmūzikas skaņdarbiem «Somewhere Only We Know».
Vai var ierakstīt rokenrola plati bez nevienas ģitāras? Nezinu, šķiet, ka tomēr visa albuma garumā formula «bass, bungas, piano» diemžēl nav simtprocentīgi efektīva; lai cik spēcīgas būtu pirmās trīs, varbūt piecas dziesmas, albuma otrā puse tomēr nespēj turēt līdz, pārāk vienveidīgs kļūst skanējums.
Skaidrs, ka Apvienotajā Karalistē «Keane» kļuvuši par next big thing, vai tā ir veiksmīga PR stratēģija, aiz kuras stāv tie paši cilvēki dārgos itāļu uzvalkos, kas kustina Westlife mašīnu, vai puišu talants... katrā ziņā laiks rādīs, kur nokļūs «Keane» – uz lielajām stadionu skatuvēm vai klausītāju vienreizlietojamo preču aizmirstības purvā.
Tomēr pamēģiniet...
Izdošanas datums 10.05.2004.
