«Kings Of Leon» pamanījušies radīt ap sevi tādu kā mītu, citas rokgrupas varētu tikai apskaust mākslinieku preses vajadzībām tik ļoti nepieciešamos grupas vēstures faktus: «Kings Of Leon» ir trīs brāļi un brālēns, kas auguši mācītāja ģimenē, kas kopā ar ģimeni ceļojis pa ASV Dienvidiem, sludinādams to Kungu un likdams dēliem klausīties veco 1970. gadu roku.
Kings Of Leon «Youth & Young Manhood»
(RCA)
10/12
Kad ģimene pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvesvietu Nešvilā, puiši, pieaicinādami brālēnu, izveidoja grupu, ko nodēvēja sava tēva vārdā – «Kings Of Leon».
Lielā mērā šai aktuālajai garage rock («Kings of Leon», tiesa pie šīs kustības īsti nevar pieskaitīt) kustībai ir jāpateicas par rokmūzikas šķietamu izglābšanu no Staind, Nickelback, Puddle Of Mud u.tml. grupu radītās mūzikas strupceļa. Ja The Stokes un White Stripes spēja pārliet amerikāņu rokmūzikas asinis un radīt pilnīgi citu priekšstatu par rokmūziku, tad, manuprāt, tādas grupas kā Datsuns, Hives un, iespējams, arī «Kings Of Leon», ierakstu kompāniju aprēķina rezultātā tikai pilda tādu kā butaforisku rokzvaigžņu lomu. Tiesa, «Kings Of Leon» dienvidu roks ir pietiekoši vitāls un interesants, lai tā nenotiktu. Patiesībā - tas ir lielisks!
Izmantojot līdzīgu muzikālo formulu kā «White Stripes» un «Strokes», proti, veco labo roku pasniegt citā, svaigākā mērcē, «Kings Of Leon» riskē ar to, ka pēc dažiem gadiem par viņiem neviens vairs nerunās. Mūzika, ko piedāvā grupa, pēc savas būtības ir balstīta 1970. gadu rokmūzikas tradīcijās, un nezinātājs pat varētu to sajaukt ar kādu «Lynyrd Skynyrd» vai «Led Zeppelin» neizdoto ierakstu.
Tomēr gribētu izcelt atsevišķas dziesmas, kas tomēr spēj padarīt šo albumu simpātisku un klausāmu, pirmkārt jau singlu «Molly’s Chambers» un «Happy Alone», kas zināmā mērā ierakstās mūsdienu garāžroka klasikā.
Izdošanas datums 19.08.2003.
