Apvienotajā Karalistē savu uzvaras gājienu turpina hiphopa mūzika. Maika Skinera ("The Streets"), Dizija Raskala (Dizzee Rascal) pēdās ar komerciāli veiksmīgu debijas albumu devies Profesors Zaļais jeb "Professor Green".
Professor Green "Alive Till I'm Dead" (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Professor Green "Alive Till I'm Dead"
(Virgin Records)
7/12
Haknijā, Londonas austrumdaļā dzimušā 26 gadus vecā "Professor Green" jeb īstajā vārdā Stīvena Pola Mandersona (Stephen Paul Manderson) debijas (ja neskaitām 2006.gada miksteipu "Lecture#1") albums "Alive Till I'm Dead" šonedēļ debitējis Apvienotās Karalistes topa 2.vietā, piekāpjoties jau vairākas nedēļas topā dominējošajam Eminema ierakstam "Recovery". Labs starts!
Mandersons pārstāv hiphopa popmūzikas pusi, proti, jaunajā albumā viņš nodrošinājies ar vairākiem potenciāliem radio draudzīgiem singliem, pieaicinājis divas britu mūzikas jauno laiku superzvaigznes (Liliju Alenu un Maiku Skineru) un galveno likmi licis nevis uz pašradītu mūziku, bet jau pārbaudītām popmūzikas vērtībām. Tā, lūk, albuma pirmais singls "I Need You Tonight" (skat. video) gandrīz simtprocentīgi balstās uz klasisko austrāliešu ansambļa INXS dziesmas "Need You Tonight" 1987.gada sampla, savukārt aktuālais "Just Be Good to Green" būtībā ir Beats International dziesmas "Dub Be Good to Me" versija, kas savukārt ir "The S.O.S. Band" 1983.gada dziesmas kaverversija.
Tikai pārējās albuma dziesmās epizodiski atklājas cits, ne tik "čipmankisks" (Chipmunk) un "tinčijstraiderisks" (Tinchy Stryder) Mandersons, kas 2005.gadā uzvarēja kādā svarīgā hiphopa rīmēšanas kaujā (battle) un ar kuru vēlāk ierakstu līgumu noslēdza Maiks Skiners (Mike Skinner) un viņa izdevniecība "The Beats" (šobrīd gan tāda izdevniecība vairs nepastāv).
"I'm rap's George Best, with a lot more sex, a little more liquor and a lot more sex,"
rečitē "Professor Green" vienā no albuma muzikāli skarbākajiem skaņdarbiem, kas ievadā balstās uz smagnēju ģitāras rifu Lenija Kravica garā un pantiņā pāraug RATM ("Rage Against The Machine") cienīgā fanka grūvā. Arī "City of Gold" pamatā smaga, fūzēta bašģitāra.
Blakus izteikti popsīgiem (piem., vieglais soula skaņdarbs "Where Do We Go") un izteikti smagnējiem skaņdarbiem atrodami arī pietiekami tradicionāli graima (grime) bīti, Mandersons nesmādē arī vieglu hausmūziku Davida Getas (David Guetta) garā, kā arī atlaujas eksperimentēt ar triphopa estētiku ("Closing the Door" ar britu dziesminieku Finku izklausās gluži kā kāds "Massive Attack" jaunās plates skaņdarbs).
Viens no labākajiem albuma skaņdarbiem (ja ne labākais) ir noslēdzošais "Goodnight", kas ir kopdarbs ar jau vairākkārt minēto Maiku Skineru aka The Streets. Šādu atmosfērisku, tumšu nošu diemžēl albumā ir pārāk maz.
Labākās dziesmas: "Kids That Love to Dance", "Goodnight" un "I Need You Tonight".
Izdošanas datums - 12.07.2010.