Blakus "Franz Ferdinand" un "Dogs Die In Hot Cars" šie zēni – "The Futurheads", manuprāt, ir labākais, kas ar britu mūziku varēja notikt...
The Futureheads "The Futureheads" (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
The Futureheads "The Futureheads"
(679 Recordings)
11/12
Protams, gluži kā minētie mākslinieki, arī The Futureheads mūzika balstās 1970. un 80. gadu mijas postpanka estētikā – Elviss Kostello, The Jam, XTC, Gang Of Four u.c. gluži kā Dogs Die In Hot Cars albumu producējis ir viens no tā laika mūziķiem (Klaivs Langers no "Dexy’s Midnight Runners"), tā pie The Futureheads skaņas piestrādājis leģendāro Gang Of Four ģitārists Endijs Gils. Tāpēc nav brīnums, ka šīs grupas izklausās tik tuvas (muzikāli pietiekoši atšķirīgas), jautājums tikai kāpēc tieši tagad no dažādiem ierakstu leibliem nāk tik līdzīgi projekti?
Arī vizuāli puiši ir pacentušies līdzināties saviem priekšgājējiem – solists Berijs Haids singla "Decent Days And Nights" videoversijā, stāvēdams uz podesta, atgādina kaut ko no Džo Džeksona skatuves estētikas. Arī vokālās līdzības tālu nav jāmeklē – tas pats Džeksons, XTC un pat nedaudz The Clash.
Patiesībā puiši izvēlējušies savu grupas nosaukumu nevis no kāda Bovija vai Dilana skaņdarba, kā tas bieži notiek, bet gan no The Flaming Lips dziesmas.
Plate sākas ar pusotru minūti garo ievadskaņdarbu "Le Garage| , kas pamatīgi sapurina klausītāju un eksplodē atkārtotos saucienos "Le Garage! Bullshit!". Vieglais punk skanējums turpinās ar "Robot" („Talking like a robot, living like a robot, I don’t mind, I have no mind”). Nepaiet ne divas minūtes kā sāk skanēt jau trešais hits "A to B" un tā līdz pašām beigām, kopumā gan nedaudz mazāk par 33 minūtēm. Lieliski!
Izdošanas datums: 12.07.2004.