Animal Collective "Merriweather Post Pavilion"

(Domino)

11/12

Baltimoras eksperimentālā popfolka grupa "Animal Collective" ar savu astoto studijas albumu ir radījusi fascinējošu popmūziku (ne tradicionālā šā vārda izpratnē). "Merriweather Post Pavilion" ir gaisīgākais, vieglākais, melodiskākais grupas ieraksts - puiši pēc agrīno ierakstu eksperimentiem paspēruši mazu solīti pretī klausītājam, un ticiet man - klausītājs to novērtēs. Viens no klausītājiem, kas šo grupas žestu jau ir novērtējis, protams, esmu es.

Savulaik esmu iepazinies ar visiem "Animal Collective" albumiem un atzinis tos par labiem esam, taču dīvainā kārtā recenzējis tos nebiju - vai nu nebija attiecīgā noskaņojuma, vai laika, visticamāk gan šķiet, ka tos noguldīju audiodepozītā ar nosaukumu "albumi, kuriem vajadzīgs papildu izpētes laiks". Šāds laiks, protams, vēlāk netika atrasts.

Savukārt jaunais grupas veikums "Merriweather Post Pavilion" iedarbojās ar pirmo klausīšanās reizi, turklāt ar katru nākamo tas notika vēl nepielūdzamāk. Iespējams, mūsu priekšā ir ne tikai viens no 2009. gada skaistākajiem ierakstiem, bet viens no nozīmīgākajiem šā gadu desmita albumiem.

Īsumā par "Animal Collective" - tie sākotnēji ir četri puiši ar savdabīgiem skatuves pseidonīmiem:

Avey Tare (David Portner), Panda Bear (Noah Lennox), Deakin (Josh Dibb), Geologist (Brian Weitz).

Pēc 2007. gada plates "Strawberry Jam" grupu uz laiku pameta Džošs Dibs, tādēļ jaunais albums radīts trijatā, turklāt divi dalībnieki palikuši Amerikā, savukārt Noa Lenoks (Noah Lennox) ar jaunajām dziesmām strādājis no savas jaunās mājvietas Portugāles.

Klausoties jauno plati, rodas iespaids, ka līdera lomu jauno dziesmu radīšanā uzņēmies tieši Noa Lenoks, cilvēks, kurš pagājušogad izdeva brīnišķīgu, ļoti līdzīgi skanošu albumu kā projekts Panda Bear (). Noa, gluži kā savā soloalbumā, ar dīdžeja precizitāti sasemplējis kosmiskas, psihedēliskas 60.-70. gadu ierakstu semplu virtenes. Atmosfēriskie, absolūti hipnotiskie pavadījumi papildināti ar sulīgām 60. gadu melodijām, kuras vairākās balsīs un ar milzīgu reverbrāciju un halli iedziedājis pats Noa.

Plati, kuras nosaukums aizgūts no brīvdabas skatuves dzimtajā Merilendā (skat. attēlu), ievada "In the Flowers" - dažādi sprakšķoši trokšņi, plaukstiņas, atmosfēriskas arpedžijas un balss, kas sasaucas ar kosmiskās psihedēlijas meistariem Mercury Rev. Albuma centrālā ass - himniskais "My Girls" (audio) ir Noa veltījums "savām meitenēm" - jaunajai sievai portugālietei Nadjai un jaundzimušajai meitiņai:

Is it much to admit I need A solid soul and the blood I bleed With a little girl, and by my spouse I only want a proper house

I don"t care for fancy things Or to take part in a precious race And children cry for the one who has A real big heart and a father"s grace

I don"t mean to seem like I care about material things like a social status I just want four walls and adobe slabs for my girlsKlausoties šo dziesmu, palūkojieties uz rakstam pievienoto albuma vāciņu!

Šajā platē nav vāju skaņdarbu, ar katru jaunu kompozīciju albums tikai pieņemas spēkā. Noslēdzošie "No More Runnin" un afrikāniskais elektrodeju singls "Brother Sport" sagūsta un vaļā vairs nelaiž. Ļoti rekomendēju!

Izdošanas datums - 12.01.2009.