Jóhann Jóhannsson "Dis" (Workers Institue) 8/12

Domāju, ka daudzi, kas Ziemeļvalstu filmu dienu ietvaros noskatījās dokumentālo filmu par Islandes mūzikas fenomenu "Kliedzošais brīnums", būs ievērojuši Johanu Johansonu. Lentē viņš bija redzams kādā koncertā baznīcā kopā ar stīgu grupu un savu pārnēsājamo datorizēto studiju.

Pasaulei Johansona vārds nemaz nav tik svešs, mākslinieka iepriekšējie ieraksti "Virdulegu Forsetar" un "Englaborn" tika augstu vērtēti dažādu mūzikas izdevumu gada topos. Johansona ainaviskā noskaņu mūzika lieliski piemērota filmu pavadījumam, tieši kino vajadzībām Johansons pārsvarā arī raksta savu mūziku.

Atšķirībā no iepriekšējiem darbiem jaunais "Dis" (sākotnēji izdots jau 2004. gadā) būtiski atšķiras, proti, tas drīzāk tuvinās Islandes grupas Apparat Organ Quartet elektroniskajam skanējumam. Jāpiebilst, ka Johansons bija viens no Apparat Organ Quartet dibinātājiem. Ar "Dis" komponists it kā atgriežas pie savas sākotnējās aizraušanās - elektroniskās mūzikas. Platē tiek izmantoti analogo sintezatoru tembri, klikšķoši un klaboši ritmiņi, gaisīgi rhodes akordi un vietām atsevišķas klavieru tēmas.

Tituldziesmā ir dzirdams arī vienīgais vokāls, kas pieder Raghedūrai Grondālai (Ragheidur Grondal). Tiesa, šis skaņdarbs kaut kā neveikli izkrīt no kopējā albuma koncepta, Grondālas dziedājums brīžiem atgādina kaut ko no islandiešiem UnUn, kas pirms kāda laika viesojās Rīgā. Brīžiem liekas, ja šī dziesma būtu angļu valodā, tad tikpat labi tā varētu iederēties arī, piemēram, "The Corrs" repertuārā. Tomēr, filmu mūzikai piemīt sava specifika un šādā kontekstā, šķiet, būtu arī šī plate jāuzlūko.

Labākās kompozīcijas: "Bankok Nordursins", "10 Rokkstig" un "Efripides Og Nedripidel".

Izdošanas datums 12.09.2005.