Viens no leģendārās grupas «The Velvet Underground» līderiem Džons Keils (John Cale, 63) laiž klajā jaunu soloplati, kas seko pirms diviem gadiem izdotajam «Hobo Sapiens».
John Cale «Black Acetate» (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
John Cale «Black Acetate»
(EMI)
10/12
Fakts, ka «The Velvet Underground» ir viena no svarīgākajām 20. gadsimta mūzikas apvienībām, diez vai kādam šodien jāpierāda. Tā ir sanācis, ka grupas dziesmu autors un dziedātājs Lū Rīds (Lou Reed) arī savas solokarjeras laikā guvis pietiekoši lielu publicitāti un ievērību, to diemžēl nevarētu teikt par Džonu Keilu. Domāju, ka daudziem mākslinieka vārds īsti neko daudz neizsaka, kaut viņš sadarbojies ar Braienu Īno, to pašu Lū Rīdu ģeniālajā veltījuma albumā Endijam Vorholam «Songs For Drella» u.c.
Gan Rīds, gan Keils ir nenogurdināmi eksperimentētāji, jau pirms diviem gadiem rakstīju, Keils turpina sekot līdzi jaunajām mūzikas tendencēm un saskata tajās kaut ko noderīgu savai daiļradei. Iedvesmu 2003. gada «Hobo Sapiens» mākslinieks smēlies, piemēram, «Beta Band» eksperimentos, turklāt ierakstā sadarbojies ar «chill out» speciālistiem no «Lemon Jelly». Jāpiemin arī, ka Keils ir akadēmiski skolots vijolnieks, kas studējis pat pie paša Džona Keidža.
Jaunais Keila veikums ir daudz roķīgāks par «Hobo Sapiens», šoreiz meistaram palīdzējuši producenti Herbs Greiems (Macy Gray) un Mikijs Petralia (Beck, Rage Against the Machine, Dandy Warhols, Eels), radot savdabīgu kompromisu starp primitīvu un eksperimentālu roku.
Albuma atbalstam notiks Amerikas koncertturneja. Šeit jāmin 1977. gada koncerts, kura laikā Keils uz skatuves pārgrieza kādai vistai rīkli, - rezultātā koncertu pameta gan liela daļa skatītāju, gan puse Keila pavadošās grupas. Domājams, ka Keils šo gadu laikā ir kļuvis rāmāks, tiesa, no mūžīgā eksperimentētāja var sagaidīt visādus brīnumus.
Izdošanas datums 03.10.2005.