Emeralds «Does It Look Like I'm Here?»

(Editions Mego)

9/12

Klīvlendas trio «Emeralds» kopš 2006.gada pamanījies izdot vairākus desmitus kasešu un CD-R ierakstu, savdabīgā veidā fiksējot visu, kas konkrētajā laikā tapis. Jaunais «Does It Look Like I'm Here?» ir otrais oficiālais pilnvērtīgais studijas albums, kas pasaules mūzikas kontekstā iezīmējis 1970.gadu kosmiskās sintezatormūzikas renesansi.

«Emeralds» iedvesmas avoti ir 1970., 80. gadu instrumentālās mūzikas sapņotāji kā Klauss Šulcs, Vangelis, «Tangerine Dream», «Popol Vuh» un «Ash Ra Tempel». Varētu teikt, ka viņi ir kosmiskā krautroka atdzīvinātāji, papildinot to ar mūsdienīgākām noskaņām.

Arī šo albumu, līdzīgi kā izdevniecības kolēģa «Oneohtrix Point Never» albumu, māsterējis un skanīgu padarījis Džeimss Plotkins (James Plotkin). Jaunā «Emeralds» plate, arī līdzīgi kā «Oneohtrix Point Never», iekļuvusi «Pitchfork Media» albumu recenziju kategorijā «Labākā jaunā mūzika», kas katram jaunam, mazpazīstamam vārdam nodrošina plašu publicitāti.

«Emeralds» - Džons Eliots (John Elliott), Marks Makgūrs (Mark McGuire) un Stīvs Haušilds (Steve Hauschildt) sākuši kopā muzicēt 2005.gadā (toreiz grupas nosaukums bijis «Fancelions». Pirmais koncerts kā «Emeralds» noticis 2006.gada jūnijā. Pirmais albums izdevniecības «No Fun» apgādā izdots 2009.gadā.

Atzīšos, ka nekad neesmu bijis liels Vangelis vai Žana Mišela Žāra daiļrades cienītājs, līdz ar to arī Emeralds ambientās drouna 4 minūšu garās noskaņu ainavas mani līdz galam nespēj aizraut. Izņēmums ir episkais 12 minūšu garais «Generic» (skat. audio), kas ir būtībā visas plates esence - sāls. Šajā kompozīcijā ir gan kosmiski sintezatoru motīvi (kustīgas arpedžijas), gan planējoši ģitāras dekori, gan spēcīgs enerģētiskais lādiņš.

Diemžēl tādi ņūeidžiski (new age), šķidri skaņdarbi kā «It Doesn't Arrive» un kosmiski folka hibrīdi kā «Now You See Me» (skat. video) līdz galam nepārliecina.

Izdošanas datums - 22.06.2010.