Pēc neoficiālas informācijas, Graham Coxon pārdoto disku skaits Latvijā nekad nav bijis lielāks, kā saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem. Tas tikai apliecina vēsturiski pierādītu faktu, ka daudzu izcilu grupu panākumu atslēga ir divu radošu personību sadarbībā.
Graham Coxon «Happiness In Magazines»
(Transcopic/Parlophone)
8/12
Piemēri nav jāmeklē tālu – The Beatles, The Stone Roses, The Smiths, Suede, kā arī Blur, kura viens no galvenajiem kreatīvajiem vilcējspēkiem blakus Deimonam Albarnam ilgus gadus ir bijis ģitāras meistars Graham Coxon.
Diemžēl lielu muzikālu personību šķelšanās grupas iekšienē bieži vien noved pie viena un tā paša rezultāta, proti, zūd savstarpējā kreatīvā ķīmija, personiskās ambīcijas ņem virsroku un galarezultāts reizēm ir nebaudāms. Spilgtākie piemēri šeit jāmin ex Stone Roses ģitārista Džona Skvaira izmisīgie vokālie vingrinājumi, ex Smiths ģitārista Džonija Marra un ex Suede Bernarda Batlera ne vienmēr veiksmīgie soloieraksti. Blur bez Koksona, manuprāt, arī nespēj pacelties savu augstāko sasniegumu līmenī, kaut Deimona Albarna talants ir nenoliedzams. Blur šodien drīzāk uzskatāms par Deimona Albarna soloprojektu.
Graham Coxon ar solodarbību aizrāvās jau Blur laikā, kad pamanījās uz sava nelielā mūzikas leibla izdot trīs skaņu ierakstus, kas savā ziņā bija kā ģitārista protests pret Blur pārlieko komerciālo ievirzi. Diemžēl šie solomēģinājumi īpašu atzinību neguva, kaut ģitāras partijas vietumis bija, manuprāt, ļoti savdabīgas. Interesanti, ka Koksona solo ierakstos gandrīz katra dziesma ir kā norāde uz māksliniekam tobrīd aktuāliem mūziķiem – vai tie būtu Pavement, Polvo vai citi...
Šogad Koksons laiž klajā nu jau piekto albumu, ko kritiķi gandrīz vienprātīgi uzskata par viņa labāko veikumu. Tik tiešām muzikālais materiāls ir kļuvis daudz dinamiskāks, popsīgāks, šķiet, ka Koksons ir samierinājies ar savu Blur pagātni un piedāvā savu versiju par 21. gadsimta «Parklife». Britu topos jau nokļuvis mākslinieka singls «Bittersweet Bundle Of Misery», ko var droši dēvēt par «Coffee And TV» numur divi. «Hopeless Friend» ir gluži kā no Blur debijas albuma «Leisure» ar madčester raksturīgu ģitāras rifu. Liela daļa muzikālā materiāla sasaucas ar Elvisa Kostello un The Jam agrīnajiem darbiem.
Kopumā viss būtu brīnišķīgi, ja Koksons nodotu mikrofonu kādam citam, kaut vai Deimonam Albarnam, jo galu galā ģitārista vokālās spējas nav tās izcilākās. Diemžēl Koksons ir vairākkārt atkārtojis, ka Blur vairs neatgriezīsies, kas, manuprāt, ir liels zaudējums britu rokmūzikai. Bet pagaidām varam pamīšus klausīties šo plati «Happiness In Magazines» un Blur «Think Tank» un iedomāties, kā tas viss varētu izklausīties pa vecam … kopā.
Izdošanas datums 17.05.2004.
