Tā diemžēl notiek... lielās ierakstu izdevniecības sajūt, kad gaisā virmo noteiktas novatoriskas muzikālas sajūtas, un nekavējoties mēģina šo nepiepildīto, jauno nišu aizpildīt ar komerciāla rakstura produktiem.
Hope Of The States "The Lost Riots" (Seeker/Sony) 7/12
Domāju, ka postroka liktenis zināmā mērā bija atkarīgs no Sigur Ros un Mogwai lielajiem panākumiem, tas, protams, mudināja lielos bosus meklēt jaunus un jaunus vārdus Tā, lūk, jūsu priekšā britu atbilde apokaliptiskajam Kanādas (GYBE, Silver Mt. Zion) postrokam Hope Of The States personā, kas muzikāli, protams, izklausās pavisam savādāk.
Britu Hope Of The States ar dažiem EP pamanījās sacelt ap sevi pamatīgu ažiotāžu, liekot mūzikas kritiķiem cerēt uz vēl nebijušu, grandiozu debijas albumu. Gada sākumā Pītera Geibriela studijā HOTS ierakstu sesijas laikā kādā rītā tika atrasts pakāries 26 gadus jaunais grupas ģitārists Džeimss Lorencs (James Lawrence). Neskatoties uz šo traģisko notikumu, grupa tomēr pēc pusgada laiž klajā ilgi gaidīto plati „The Lost Riots”.
Protams, tīri formāli Hope Of The States var dēvēt par savdabīgu britu postroka ansambli, puiši veiksmīgi izmanto žanra stiķus – tremolo ģitāras, stīgas, maršveida ritmus u.c., taču šis lietojums vainagojas četru, piecu minūšu īsos poproka hitos. Stīgu aranžējumi, manuprāt, ir amatieriski un neinteresanti, dziesmu uzbūve tradicionāla, dziedājums vājš.
Muzikāli Hope Of The States atrodas kaut kur starp Spiritualized, Mogwai un Mercury Rev, brīžiem izmantojot pat dažu labu Coldplay vai Travis āķi. Izskatās, ka ambīciju puišiem tiešām netrūkst, kas reizēm ir pozitīvs faktors, lai radītu kaut ko patiešām izcilu, taču šķiet, ka šoreiz būs jāpagaida grupas turpmākos ierakstus, kuri, nešaubos, būs pietiekoši interesanti.
Izdošanas datums 07.06.2004.
